MANTOJUMA AIZGĀDNIBA
Aizgādnība mantojumam ir viens no aizgādnības veidiem (kad nevajag fizisko apsardzību, bet juridisko). Mantojuma aizgādnībai ir nozīme mantojuma pārvaldīšanā un pārstāvēšanā līdz brīdim, kamēr mantinieki nav apstiprinājušies mantojuma tiesībās, jo viņi nevar stāties saistībās mantojuma vārdā. Saskaņā ar CL 217.pantu, aizgādnību nodibina arī pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas, pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, pār promesošu un pazudušu personu mantu un pār konkursa masu. Aizgādni mantojumam ieceļ mantojuma kā juridiskas personas pārstāvēšanai un tā pārvaldīšanai līdz brīdim, kamēr mantinieki saņem mantojuma apliecību. Mantojums, kas atklājies, zināmu laiku līdz tā pieņemšanai var pastāvēt kā juridiska persona. Šāds juridiskas personas konstrukcijas lietojuma mērķis ir viegli saprotams, ja runa ir par liela apjoma mantojumiem, kuros ietilpst, piemēram, vairāku komercsabiedrību kapitāla daļas u.c. Nebūtu prātīgi apturēt visu ar uzņēmumu saistīto darbību līdz brīdim, kamēr iespējamie mantinieki būs iztiesājušies un pēc tam uzvarētāji pārņēmuši mantojumu.
CL 660.p. Tiesa pēc mantinieka lūguma vai 659.pantā norādītos gadījumos, saņēmusi attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņiem aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus.
CL 661.p. Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
…
