Maratonas kauja notika 490 gadā p.m.ē. Tā bija Persijas karaļa Dārija plāna kulminācija – iekarot pārējo Grieķiju un pievienot to Persijas impērijai; līdz ar to viņš nodrošinātu rietumu robežas vājāko daļu. Kauja norisinājās Grieķijā, rezultātā uzvarēja atēnieši. Cīņas dalībnieki bija Atēnas/Plataeja un Persija. No Atēnu puses karaspēku vadīja Mitliāds un Callimahs, bet no persiešu – Dārijs Lielais un Arapherns. Spēku samēri: 10 000 atēnieši, 1 000 plataejieši pret 20 000 (pēc mūsdienu aprēķina) vai 26 000 (pēc Hērodota aprēķina). No Persijas puses mira 6 400, bet no Atēnu/Plataejas – 192.
Hipius, Atēnu tirāns, 510 gadā tika izdzīts ar Kleomenesa I, Spartas karaļa atbalstu. Viņš aizbēga uz Dārija galmu, lai meklētu palīdzību. Sakarā ar joniešu sacelšanās izgāšanos (499-494. g. p.m.ē.), kuram palīdzēja Atēnas un Eretreja, Dārijam bija nodoms pakļaut grieķus un sodīt viņus par piedalīšanos sacelšanās. 492. gadā p.m.ē. Dārijs nosūtīja armiju sava znota Mardoniusa vadībā. Šī armija samazināja Trāķiešu skaitu un piespieda Maķedonijas Aleksandru I pakļauties Persijai. Tomēr, mēģinot iekļūt Grieķijā, liela flotes daļa tika iznīcināta pie Atosas līča un Mardonijs, kura armija bija spiesta atkāpties uz Āziju, ceļā cieta nopietnus zaudējumus no trāķiešiem.…
