Mārketinga stratēģiskā plānošana pozīcijas veidošanas un virzīšanas procesā

Plānošana ir viens no uzņēmuma vadīšanas būtiskākajiem elementiem. Plānošana šā jēdziena plašā izpratnē ir vadīšanas lēmumu, kas saistīti ar notikumiem nākotnē, pieņemšana, veicot sistemātisku sagatavošanos. Runa ir par mērķu sistemātisku izvirzīšanu un to sasniegšanai vajadzīgo pasākumu izstrādāšanu uzņēmuma rīcībā esošā vai veidojamā resursu potenciāla ietvaros. Plānošana sevī ietver gan plānu izstrādāšanu, gan to pieņemšanu (apstiprināšanu).
Stratēģiskā plānošana pozīcijas veidošanas un sabiedrisko attiecību aspektā ir lēmumu pieņemšana attiecībā uz programmas mērķiem un uzdevumiem, mērķsabiedrības noteikšana, tādas politikas vai tādu noteikumu pieņemšana, kas sekmē pareizas stratēģijas izvēli, kā arī pašas stratēģijas noteikšana. Programmas kopīgajam mērķim, katrai mērķsabiedrībai noteiktajam uzdevumam un izraudzītajām šo uzdevumu izpildes stratēģijām jābūt cieši saistītām. Galvenais stratēģijas jāizraugās tā, lai tās sekmētu kāda noteikta iznākuma sasniegšanu (šis uzdevums ir noteikts mērķī vai uzdevumā).1
Stratēģijai jābūt saskaņotai ar visām mārketinga darbībām, tā jāizstrādā, balstoties uz rūpīgu vides analīzi, un tajā būtu jāietver arī iespēja veidot atgriezenisko saiti, lai stratēģiju varētu pielāgot un uzlabot atbilstoši tirgū notiekošajām pārmaiņām. Stratēģiju ietekmē uzņēmuma mērķi un resursi, konkurentu darbība, kā arī tirgus struktūra un uzņēmuma vēlme veikt pārmaiņas un uzņemties risku.2 Stratēģija nosaka, kā organizācijas veido konkurētspējīgu priekšrocību un nodrošina tās ilgtspēju.3
Plānošanas būtība - paaugstināt darba ražīgumu un uzņēmuma darbības efektivitāti, panākt to ar visu uzņēmumā noritošo notikumu mērķa orientāciju un koordināciju, nosakot risku un samazinot tā līmeni, vienkāršojot vadīšanas procesu, paaugstinot uzņēmuma vadīšanas elastību un pielāgošanās spējas arējas vides izmaiņām.4 Plānošana sevī ietver analīzi, prognozēšanu un mērķu noteikšanu, kā ari regulēšanu. Ja lēmumus pieņem bez to sistemātiskas sagatavošanas, tad šādos gadījumos runā par tā saucamajiem intuitīvajām jeb improvizētajiem lēmumiem. Parasti šādus lēmumus pieņem, esot laika trūkumā, tieši pirms to īstenošanas.
…