Lai notiktu labprātīga maiņa, jāievēro pieci nosacījumi:
1.Jābūt vismaz divām pusēm.
2.Katras puses rīcībā jābūt kaut kam, kas ir vērtīgs otrai pusei.
3.Katrai pusei jābūt spējīgai apmainīties ar informāciju un veikt savas preces piegādi.
4.katrai pusei ir jābūt pilnīgi brīvai pieņemt vai noraidīt otras puses priekšlikumu.
5.Katrai pusei ir jābūt pārliecinātai, ka ir mērķtiecīgi un vēlami sadarboties ar otru pusi.
Šie noteikumi rada poternciālu maiņas iesaeju, bet vai tā notiks, būs atkarīgs no abu pušu vienošanās.
Ja maiņa ir mārketinga pamatjēdziens, tad tā izpausme ir darījums.
Darījums – komerciāla vērtību maiņa starp divām pusēm.
Var būt klasiskie naudas darījumi – naudas apmaiņa pret preci, kā arī bartera darījumi – preces apmaiņa pret preci.
Lai darījums notiktu, jāpastāv sekojošiem nosacījumiem:
1.Jābūt vismaz diviem vienādi vērtīgiem objektiem.
2.Jābūt saskaņotiem darījuma nosacījumiem.
3.Jābūt saskaņotam darījuma laikam.
4.Jābūt saskaņotai darījuma vietai.
Darījuma nosacījums aizsargā valsts likumdošana.
Latvijas Republikā darījumu pamatnosacījumus nosaka Civilkodekss un konkrēti – saistību tiesības.
Saistības, galvenokārt, attiecas uz līgumu noslēgšanu.
Līgums ir divu vai vairāku pušu vienošanās, kas vērsta uz noteiktu attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
Pēc vispārējiem principiem puse, kuras pienakums ir izpildīt noteiktu darbību ir parādnieks jeb debitors, bet puse, kuras pienākums pieņemt šo darbību ir kreditors. Atkarībā no konkrēta līguma veida, puses var tikt nosauktas citādi, piemēram, pircējs un pārdevējs, īrnieks un izīretājs u.t.t.
Slēdzot līgumu, izšķir vismaz sekojošas stadijas:
1.Priekšlikumu (ofertes) un akcepta stadija.
2.Līguma noslēgšana un spēka stāšanās stadija.
3.Līguma izpildes stadija.
4.Izpildes pieņemšanas stadija.…
