Materiālu un konstrukciju institūts.
Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedra.
BŪVMATERIĀLU ĪPAŠĪBAS UN RAŽOŠANAS TEHNOLOĢIJAS, PAMATKURSS (BMT712)
1. laboratorijas darbs MATERIĀLA BLĪVUMS UN MAKROSTRUKTŪRA
MATERIĀLA BLĪVUMS UN MAKROSTRUKTŪRA
Darba mērķis: apgūt materiāla blīvuma noteikšanas metodes un būvmateriālu makrostruktūras veidus, kā arī izprast makrostruktūras ietekmi uz būvmateriālu īpašībām un pielietojumu būvniecība.
Darba uzdevumi:
1. Noteikt masu un tilpumu dotajiem gaissausajiem regulāras formas paraugiem un dotajiem gaissausajiem neregulāras formas paraugiem, aprēķināt šo būvmateriālu materiāla blīvumus un salīdzināt praktiski iegūtās materiāla blīvuma vērtības ar teorētiskajām.
2. Raksturot doto būvmateriālu makrostruktūru un, izmantojot pieejamos informācijas avotus, īsi un kodolīgi raksturot šo materiālu īpašības un pielietojumu būvniecībā, apzināties pozitīvās un negatīvās materiāla īpašības. Izanalizēt būvmateriālu materiāla blīvuma un makrostruktūras ietekmi uz to pielietojumu būvniecībā.
1. 1. MATERIĀLA BLĪVUMS
Materiālus iespējams raksturot ar trim dažādiem blīvumiem - cietas vielas blīvumu ρ, materiāla blīvumu ρ0 un bēruma blīvumu ρbēr. (bēruma blīvums nosakāms tikai birstošiem materiāliem). Par materiāla blīvumu (tilpummasu) ρ0 sauc sausa materiāla (izstrādājuma) tilpuma vienības masu dabīgā stāvoklī (t.i., kopā ar porām un tukšumiem, kavernām):
ρ=m/V, (1.1.)
kur m - sausa materiāla masa (kg);
V - materiāla tilpums dabiskā stāvoklī (m3).
1.1.1. TESTĒJAMO PARAUGA SAGATAVOŠANA
1.1.2. MATERIĀLA BLĪVUMA NOTEIKŠANA REGULĀRAS FORMAS PARAUGIEM
1.2. MATERIĀLA MAKROSTRUKTŪRA
Makroskopiskais mērogs ir garuma skala, kurā objekti ir pietiekami lieli, lai tos redzētu ar
neapbruņotu aci, bez palielinošiem optiskiem instrumentiem. Materiāla makrostruktūru raksturo, apskatot materiālu ar “neapbruņotu” aci.
Makrostruktūra var būt:
• Blīva (Pilnībā blīva struktūra piemīt tēraudam, stiklam u.tml.)
• Poraina. (Porainu struktūru veido poras - gaisa ieslēgumi, kas radušies materiāla veidošanās procesa laikā (piem., dabiskiem iežiem) vai materiāla ražošanas procesā ķīmisku reakciju (gāzu izdalīšanās) vai mehānisku manipulāciju (maisīšanas) rezultātā. Poras var būt atvērtas, caurejošas vai slēgtas. Poraina struktūra piemīt tādiem materiāliem kā, piemēram, gāzbetonam un putubetonam. Porainu makro struktūru, kam vidējais poru diametrs nav lielāks par 0,5 mm, uzskata par sīkporainu.) Poras iedalās atvērtās, caurejošās un slēgtās porās (1.3. att.);
• Šķiedraina (Pie šķiedrainiem materiāliem pieder tādi materiāli kā kokšķiedras vate, fibrolīts, koks u.c., jo var skaidri redzēt to šķiedras);
• Slāņaina (Pie slāņainiem materiāliem pieder materiāli, kas sastāv no slāņiem, piemēram, minerālvate un dabiskais šīferis);
• Graudaina (Graudaina makrostruktūra iedalās irdenā struktūrā un konglomerātos. Pie irdenas struktūras materiāliem pieder visi birstošie materiāli (piemēram, smiltis), bet pie konglomerātiem pieder monolītiski materiāli, kuros graudiņus savā starpā “satur kopā” saistviela (piemēram, betons));
Rezultātu apkopojums tabulas veidā.
