"Meistars un Margarita", darba analīze

3) mīlestības vai kaislības vara.
Starp Margaritu un Meistaru valda īsta mīlestība. Kaut gan it kā bezrūpīgā dzīve Margaritai piespiedusi būt rezervētai attiecībās ar apkārtējiem, viņa spēj būt nebēdnīga un neprātīga, pat vieglprātīga un nešpetna. Viņa ir gatavi paciest dažādus pārbaudījumus, arī mokas un ciešanai, lai būtu atkal kopā. Viņa ir gatava upurēt savu labo reputāciju un dzīvi mīļotā cilvēka labā. Viņa ir nenogurstoša optimisma un dzīvesprieka iemiesojums. Margaritas mīlestība ir pašaizliedzīga un viņa bija spējīga izturēt visus pārbaudījumus, lai tiktos ar Meistaru, tajā skaitā atdot savu dvēseli Sātanam. Var secināt, ka mīlestības vara var likt ikvienam cilvēkam ignorēt visu apkārtējo un pat pieņemt pārgalvīgus lēmumus, kas cilvēka likteni pakļauj pilnīgai nolemtībai. Taču šīs mīlestības un kaislības varas pārņemtībā, tas viss var šķist tā vērts.
Nezinu gluži pie kuras varas piemēra var minēt epizodi ar kalponi Natašu, kas, izrādās, arī ieziedusies ar savādo smēri un to uz plikā pakauša uzsmērējusi arī kaimiņam Nikolajam Ivanovičam, kas nu pārvērties par viņas lidojamo vepri.
Nataša, kas ir tikai kalpone, nu ir kaut kādā veidā ieguvusi “tā saucamo varu”, un uzreiz jūtas kā karaliene, viņa ir kļuvusi skaistāka un jaunāka, kā arī neprātīgā. Viņa kā visi cilvēki grib būt brīvi un darīt tikai to, ko sirds kāro. “Sirsniņ! Margarita Nikolajevna! Atzīstos, es paņēmu krēmu. Mums taču arī gribas dzīvot un lidot! Piedodiet man, pavēlniec, bet es vairs neatgriezīšos, neparko ne!”
…