1. Vadīšanas procesa un sistēmas jēdziens. – sistēmu savstarpēji saistīto objektu kopums, kas kopīgi realizē kādu mērķu funkciju, sistēmu raksturo tās funkcijas un struktūras. Vadīšanas process ir tāda procesa organizēšana, kas nodrošina noteikta mērķa sasniegšanu. Vadīšanas jēdziens ir cieši saistīts ar jēdzienu sistēmu. Funkcijas – sistēmas vielas pārveidošanas rezultāts. Struktūra- sistēmas elementu un to kopējo saišu kopums. Sistēmas ārējā vide – tādas sistēmās neietilpstošu elementu kas iespaido sistēmas funkcionēšanu kopā. Visām sistēmām ir sistēmīpašības: 1)nedalāmība 2)mērķa daudzveidība 3)unikālums.
2. Sistēmu klasifikācija – 1)dabīgas- evolūcijas procesā radušies 2)mākslīgās- radījis cilvēks, lai apmierinātu vajadzības, kas vēl iedalās reālās(tehn.,organ.,OTS) un konceptuālās (reliģijas & valodas).
3. Sistēmu modelēšana Modelis – fizikāla vai informatīva sistēma, kuras struktūra un funkcionālie raksturotāji līdzīgi modelējamajai sistēmai un kuras uzvedība atbilst tās uzvedībai. Modeļus konstruē apmācībai, pētnieciskiem nolūkiem un ražošanas automatizācijai. Lai salīdzinātu dažādus modeļu līdzības pakāpi oriģ. Sistēmai izmanto jēdzienus izomorfisms un homomorfisms . Izomorfi – modelis, kas ir pilnībā analogs. Homomorfs – modelis konstruēts sistēmai to vienkāršojot atmetot nebūtiskas īpatnības. Atkarībā no modeļu struktūras izšķir matemātiskus, ekonomiski matemātiskus, analogus, modeļus ‘melnās kastes’ formā – sistēmā kurā iespējams novērot tikai ieejošus un izejošus parametrus, bet iekšējā uzbūve nav zināma.
4. Vajadzības, sistēmu veidošanas mērķi. OTS ir radītas, lai apmierinātu sab. un personiskas vajadzības. Vajadzība – tāds indivīda vai sab. grupas stāv. Kurš izsaka atkarību no esošiem ārējiem apstākļiem un pats ir par iemeslu savu aktivitāšu formām. Interesei kas virzīta uz noteiktu vajadzību apmierināšanu ir noteikts saturs un mērķis – tas ir tāds stāvoklis, uz kura realizēšanu virzīta mūsu darbība. Mērķa raksturotāji ir mērķa sasniegšanas kritēriji un prioritātes – mērķa svarīguma rādītāji. Mērķim ir arī vadīšanas aspekts, uz tā pamata lēmumu pieņemošais orientējas lēmumu kopā izvēloties labāko. Mērķa izvēles pareizību garantē cēloņu sakarības principa ievērošana.sist. Radīšanas vai ekspluatācijas mērķi nosaka interese un vajadzība, kas ir tā sekas. Saskaņā ar cēloņa sakarības principu mērķa struktūrai jāatbilst vajadzības struktūrai, bet starp atsevišķiem mērķa komponentiem jābūt tādām pat vērtības attieksmēm, kādas ir starp vajadzības komponentiem.
5. Mērķu klasifikācija. Analizējot mērķus kvalitatīvā līmenī izstrādāta sekojoša mērķu klasifikācija: 1)pēc rakstura (īpašībām, struktūras, sastāva) 2)pēc risināmā uzd.(attīst., optimizācijas, operatīvās vad.) 3)pēc noteiktības pakāpes (vispārējie, daļēji noteiktie, konkrētie) 4)pēc izmantošanas rakstura (idealizētie, praktiskie) 5)pēc laika faktora (ilgstošie, vid.ilgie, īslaic.) 5)pēc izmantošanas atkarībā no laika un situācija (statiskie, dinamiskie) 7)pēc hierarhijas līmeņa (pirmās un 2kārtas vai augstākās) 8)pēc pieprasījuma un sasniegšanas varbūtības (stingri, nepilnīgi noteiktie)
…
