Odze (Vipera berus)
Odžu dzimtas čūska. Garums 40-85 cm. Galva trīsstūrveidīga, nedaudz saplacināta. Uz muguras parasti tipisks tumšs zigzagveida zīmējums, kam abās pusēs ieapaļi plankumi. Ķermeņa krāsa ļoti mainīga. Visbiežāk dominē pelēcīgi vai brūngani toņi. Reizēm odzes ir pilnīgi melnas vai arī sarkanīgi brūnas, bez zigzagveida zīmējuma.
Latvijā sastopama bieži. Uzturas mežos, krūmājos, izcirtumos, purvos, parkos, pļavās, dārzos, arī zālainos klajumos upju un ezeru krastos. Barību meklē dienā. Īpaši aktīvas odzes ir karstā un saulainā laikā. Ēd peles, vardes, ķirzakas, reizēm arī putnu mazuļus. Pāroja aprīļa beigās vai maijā. Ziemo pa vienai vai vairākas kopā alās, zem koku saknēm, akmeņu kaudzēs u.c. no sala pasargātās vietās. Pavasarī pamostas agrāk nekā citi rāpuļi.
Odze ir vienīgā indīgā čūska Latvijā.
Odzes dabiskie ienaidnieki ir stārķi un eži, kam odžu inde nav kaitīga. [1;262]
Secinājumi
Mežs nav jāpārveido, tam ir ļoti nepieciešami arī vecie, nokaltušie koki un kritalas, jo tur dzīvo vai rod patvērumu meža dzīvnieki.
Mežā sastopami dažādu dzimtu (lāču, suņu, cūku utt.) pārstāvji.
Ikviens dzīvnieks ir unikāls.
Daudzi mežā sastopamie dzīvnieki ir aizsargājami.
…
