Šā gadsimta sākumā rajonu dēvēja par Ķeizarmežu. 1900.gadā pilsētas dome atbalstīja ideju iedalīt gruntsgabalus vasarnīcu būvēšanai priežu meža ielokā pie Ķīšezera. 1901. – 1909.gadā ainavu arhitekts, Rīgas parku un dārzu direktors Georgs Kūfalts (1853 – 1938) veica plānošanas darbus Ķeizermežā. Pagarināja tramvaja līniju līdz jaunajam Zooloģiskajam dārzam. Uzbūvēja restorānu, sporta celtnes un citas sabiedriskas ēkas. Pirmās dzīvojamās mājas te uzcēla vācu ārsti, arhitekti, juristi un citi turīgi pilsoņi. Arhitekts Eduards Kupfers tās aprakstījid šādi: “Ķeizarmeža villas lielāko tiesu domātas vienai ģimenei – tās cēluši un apdzīvo paši īpašnieki(..) It visur ņemts vērā būtiskais. Apbūvves gabals, kā dotais faktors, izmantots tā, lai celtnes novietojums un tās radītais efekts būtu maksimāli iespaidīgs; ēka pielāgota apkārtnei un ģimenes prasībām: balkons un dārzs tieši piekļaujas dzīvojamām istabām, tādēļ arī iekšpusē panākts liels telpas ietaupījums. Guļamistabas parasti atrodas jumta stāvā, saimniecības vajadzībām daļēji lietojams pagrabs. Ikviena māja apdzīvojama arī ziemā. No būvmateriāliem visvairāk izlietoti vietējie akmeņi, ķieģeļi un koks.”…
