Mikrobioloģija. Antivielas

Imunoloģiskā atmiņa
Tā ir organisma spēja reaģēt ātrāk un spēcīgāk uz atkārtotu tāda paša Ag ievadīšanu vai iekļūšanu organismā. Nozīme T un B ly kooperācijai. Imunoloģiskā atmiņa saglabājas daudzus mēnešus, pat gadus. To realizē atmiņas šūnas, kuras veidojas T un B ly proliferējoties pēc Ag kairinājuma.
Timusneatkarīgie Ag
• Primārā un sekundārā IA ir vienādas, jo bez Th palīdzības veidojas imunoloģiskā atmiņa.
• Nenotiek pārslēgšanās uz Ig G klases Av produkciju – veidojas tikai Ig M un tādā pašā līmenī.
Imunoloģiskā tolerance
Areaktivitāte pret substancēm, kas parastos apstākļos ir Ag (nebūs reakcija). Piem., autotolerance – organisms ir areaktīvs pret saviem Ag (normāli). Ja zūd spēja atšķirt savu no sveša, rodas autoimūnas saslimšanas (sarkanā vilkēde).
Tolerances veidi:
1) Iedzimtā
2) Iegūtā
Tolerances iemesli:
 Ja organisms embrionālās attīstības laikā kontaktē ar kādu no saviem Ag, tad vēlāk nespēj atšķirt „savu” no „sveša” Ag.
 Rodas ļoti aktīvu Ag iespaidā  nenobriedusī šūna var aiziet bojā nediferencējusies (iestājas tolerance).
 Imunoloģiskā paralīze (totāla nespēja producēt Av). To ierosina:
a) Ļoti lielas Av devas
b) Timektomija (izņemts timuss)
c) Totāla apstarošana (jaunas šūnas vairs nespēj diferencēties)
d) Imūndepresantu ietekmē (vēža terapija, orgānu transplantācija).

Imūnie deficīti

…