Mitoloģija latviešu tautas dziesmās

Mitoloģija ir ideoloģiska sfēra; tajā atspoguļojas ne tikai noteikta laika posma domāšanas veids, bet arī sociālā un ekonomiskā struktūra. Galvenie ir vīrišķie dievi. Balstoties uz aizvēsturiskiem pētījumiem, gandrīz ikviens tautas mitoloģijā rekonstruē saistītu ar zemi un saistītu ar sievišķajiem, mēness un dabas atjaunošanās cikliem, zemkopjiem raksturīgu ideoloģiju. Šajā ideoloģijā valda visu radošas, visu zinošas dieves. Laima, Ragana, Giltene, Lauma u.c. vienmēr bija saistītas ar sievišķo pasauli, dzimšanas, dzemdību, nāves un atdzimšanas problēmām. Daudzi dievi un dieves tika padarīti par dēmoniem un dažas viņu senās īpašības aizmirstas.
Mainoties saimniecības sistēmai, mainījās arī cilvēku ticējumi. Zemkopji un lopkopji pielūdza sauli, mēnesi, lietu, pērkonu un citas dabas parādības, cerot, ka tās sekmēs ražas izdošanos, ganāmpulku pieaugumu, cilvēku labklājību:


Dziedi, dziedi, ganu meita,
Lai aug baltas avitiņas;
Ja tu labi nedziedāsi,
Tad augs rudas, puspelēkas.…