Mitrie tropu jeb ekvatoriālie lietus meži savā pašreizējā bioloģiskajā formā pastāv jau vairāk nekā 100 miljonu gadu. Visu šo laiku tie bijuši dažādu jaunu dzīvības formu rašanās vide. Zinātnieki aprēķinājuši, ka ekvatoriālajos lietus mežos varētu būt sastopama aptuveni puse no Zemes bioloģiskās daudzveidības. Tropu meži joprojām ir neatņemama dzīves vide daudzām vietējo iedzīvotāju ciltīm Āzijā, Āfrikā un sevišķi Latīņamerikā. Mežu izciršana noved pie šo cilšu dzīvesveida degradācijas un pakāpeniskas izmiršanas vai labākajā gadījumā pie asimilācijas.
Vislielākie tropisko lietus mežu apgabali atrodas Amazones baseinā. Tie aizņem 3600 km rietumu – austrumu un 2800 km ziemeļu – dienvidu virzienā. 1950. gadā 30% no sauszemes kopējās platības bija klāti ar tropiskajiem lietus mežiem, ap 1975. gadu bija palikuši 12%. Mūsdienās to kopējā platība aizņem tikai 6%no sauszemes, tajos sastopamas aptuveni četri miljoni dažādu augu un dzīvnieku sugas, kas veido 80% no pasaules kopējās biomasas. Bioloģiskā daudzveidība šeit ir ļoti liela – aptuveni 30 000 augu sugu. Tas ir viens no galvenajiem kritērijiem, kas nosaka tropu mežu nozīmīgumu. Mēneša vidējās temperatūras tropiskajos lietus mežos, kā arī diennakts temperatūras svārstības nepārsniedz 6°C, lietus līst cauru gadu un gandrīz katru dienu, nokrišņu daudzums ir 1500 – 5000 mm gadā. Gada vidējā temperatūra ir +24° - +30°C.
Lietus meži veido izteiktus kokaudzes stāvus, visa dzīve rit pietiekami šķirti trīs atšķirīga augstuma stāvos no zemes līdz pat 60 – 70 m augstām koku galotnēm. Šos stāvus kopējā sistēmā vieno lietus, kas nepārtraukti ieskalo sevī uz lapām, zariem, stumbriem esošos putekļus, augu un dzīvnieku vielmaiņu produktus. Nokrišņi saista visu, tie piegādā mitrumu un barības vielas, visi trīs stāvi darbojas kā liela filtrējoša piltuve, kuras augšējā stāvā – lapotnē – aizķeras visvairāk vielu, bet apakšējais stāvs – zeme – paliek barības vielām nabadzīgs, tāpēc tajā ir maz slieku, daudz skudru un termītu.…
