Mīts par Orfeju

Secinājumi
Folklora un mīti ir ļoti pateicīgs izejmateriāls, lai to kā mālu varētu mīcīt pēc savām vajadzībām. Meklējot materiālus un mēģinot atrast īsto sengrieķu versiju, var pārliecināties, ka pat katrā avotā tas nedaudz atšķirsies. Tieši tāpat arī operu libretos - katram ir mazliet cita nokrāsa. Monteverdi laikā operām vispār bija vēlams beigties pozitīvi. Iespējams, tieši tāpēc arī pēkšņā un nedaudz piekabinātā Apollona parādīšanās. Savukārt Gluka operu reformai izdevīgs bija šāds sižets, jo vēl vairāk kā pirms tam viņš centās akcentēt patiesumu bez liekiem dramatizējumiem. Lai gan šī reforma vairāk attiecās uz muzikālajām līnijām, tomēr ticu, ka šis sižets tieši šādā formātā nav nejaušs. Galvenā Gluka prasība bija, lai vokālās izrādīšanās vietā nāktu cilvēciski un dramatiski pamatotākas melodijas. Šajā gadījumā Eiridīkes reakcija ir ārkārtīgi saprotama un piemērota. Ļoti daudzas sievietes viņas vietā rīkotos tieši tāpat. Cits jautājums ir par Amora parādīšanos (līdzīgi kā Monteverdi Apollona) pašā noslēgumā. Bet, kā jau minēju, skumjais noslēgums vairāk piederētos romantisma laika, piemēram, Verdi operai. Folklorai un mītam nav konsekventas versijas. Šis stāsts par Orfeju un Eiridīki ir viesojies neskaitāmās mēlēs un interpretācijās. Tomēr galvenā ideja allaž palikusi viena – mīlestība, ziedošanās un tik grūti izpildāmais sevis pārvarēšanas notikums. Neatskatīties uz savu mīļoto ir ļoti grūti..
…