Tranzīts ir muitas procedūru atvieglojums, kurš pieejams uzņēmējiem, kuri pārvieto preces pāri robežām vai teritorijām, neveicot maksājumus, kurus principā ir jāveic, kad preces tiek ievestas teritorijā (vai izvestas no tās), tādējādi šie uzņēmēji kārto muitas formalitātes tikai vienreiz - galapunktā.
Tātad tranzīta procedūra nodrošina administratīvajā ziņā vienkāršāku un finansiāli izdevīgāku procedūru preču pārvietošanai muitas teritorijās.
Eiropas Kopienas dibināšanas Līgums tika noslēgts 1957. gadā un stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī. Tās dibinātājvalstis bija Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.
1987. gadā 1972. gada līgumi ar EBTA valstīm Šveici un Austriju tika aizvietoti ar divām Konvencijām starp Eiropas Kopienu un visām EBTA valstīm. Šīs Konvencijas atviegloja preču ievešanu, izvešanu un preču kustību uz, no un starp Eiropas Kopienu un EBTA valstīm, kā arī starp atsevišķām EBTA valstīm. Ar pirmo Konvenciju tika ieviesta kopējā tranzīta procedūra, bet otrajā Konvencijā tika paredzēta ievešanas, izvešanas un tranzīta formalitāšu vienkāršošana, ieviešot Vienoto administratīvo dokumentu (turpmāk tekstā- VAD). Konvencijas tiek attiecīgi dēvētas par “Konvenciju” un “VAD Konvenciju”.
1996. gada 1. jūlijā Konvencijas tika paplašinātas, iekļaujot tajās arī četras Višegradas valstis: Čehijas republiku, Ungāriju, Poliju un Slovakijas republiku. Šīs Konvencijas izpratnē Višegradas valstis un visas nākamās līgumslēdzējpuses tiek uzskatītas par EBTA valstīm.
Kopējā tranzīta procedūras normatīvā bāze ir 1987. gada 20. maija Kopējā tranzīta Konvencija. Eiropas Savienība, trīs EBTA valstis (Šveice, Norvēģija un Islande) un četras Višegradas valstis (Čehijas republika, Ungārija, Polija un Slovakijas republika) ir šīs Konvencijas līgumslēdzējpuses. Konvencija tiek piemērota arī Lihtenšteinas hercogistei, jo šai valstij pastāv muitas savienība ar Šveici.
Normatīvā bāze formalitāšu vienkāršošanai preču pārvadājumos starp Kopienu un EBTA valstīm, kā arī starp pašām EBTA valstīm, ir 1987. gada maija VAD Konvencija. Šo abu Konvenciju izpratnē Višegradas valstis tiek uzskatītas par EBTA valstīm.
Kopējā tranzīta procedūra paredz muitas un akcīzes nodokļu, PVN un citu precēm piemērojamo maksājumu atlikšanu to kustības laikā no nosūtītājas muitas iestādes līdz saņēmējai (galamērķa) muitas iestādei. Uzņēmēji var piemērot šo procedūru, lai atvieglotu preču kustību no vienas Līgumslēdzēja puses teritorijas uz citas Līgumslēdzēja puses teritoriju, tomēr šīs procedūras piemērošana nav obligāts pienākums.
Kopējā tranzīta procedūru administrē dažādu Līgumslēdzēju pušu muitas pārvaldes ar muitas iestāžu tīkla palīdzību. Pastāv nosūtītājas muitas iestādes, tranzīta muitas iestādes, saņēmējas (galamērķa) muitas iestādes un garantijas muitas iestādes.
Saskaņā ar tranzīta noteikumiem kopējā tranzīta procedūra sākas nosūtītājā muitas iestādē un tiek pabeigta, kad preces un tranzīta deklarācija ir uzrādītas saņēmējā (galamērķa) muitas iestādē. Muita nosūta nosūtītājai muitas iestādei (vai kādai nosūtītājas valsts centrālajai muitas iestādei) oficiāli saņemto tranzīta deklarācijas formulāru.
Pēc šī formulāra saņemšanas nosūtītājas valsts muita noslēdz tranzīta procedūru un principāla saistības, ja vien nav konstatēti pārkāpumi.
Eksistē divas kopējā tranzīta procedūras kategorijas: T1 un T2, kuras norāda uz dažādu pārvietojamo preču statusu (Konvencijas 2. pants) :
• T1 procedūra tiek piemērota ārpuskopienas valstu preču kustībai, atliekot maksājumus, kas tiek piemēroti tās importējot.
• T2 procedūra tiek piemērota Kopienas preču kustībai, atliekot maksājumus, kas parasti tiek piemēroti, ievedot preces EBTA vai Višegradas valsts teritorijā.
Kopienas tranzīta normatīvā bāze ir Kopienas Muitas kodekss (Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92) un tā Ieviešanas noteikumi (Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93). Kopienas tranzīta noteikumu piemērošanas apjoms ir paplašināts, iekļaujot tajā dažu preču pārvadājumus starp Andoru un Kopienu saskaņā ar Kopienas un Andoras muitas savienību. Tāds pats piemērošanas apjoma paplašinājums eksistē attiecībā uz pārvadājumiem starp Kopienu un Sanmarīno saskaņā ar muitas savienību ar Sanmarīno.
Kopienas tranzīta sistēma ir piemērojama ārpuskopienas valstu izcelsmes preču un noteiktos gadījumos arī Kopienas izcelsmes preču kustībai starp diviem Kopienas punktiem.
Kopienas tranzīta procedūru administrē dažādu Dalībvalstu muitas pārvaldes ar muitas iestāžu tīkla palīdzību. Pastāv nosūtītājas muitas iestādes, tranzīta muitas iestādes, saņēmējas (galamērķa) muitas iestādes un garantijas muitas iestādes.
Kopienas tranzīta procedūra sākas nosūtītājā muitas iestādē un tiek pabeigta, kad preces un tranzīta deklarācija ir uzrādītas saņēmējā (galamērķa) muitas iestādē. Muita nosūta nosūtītājai muitas iestādei (vai kādai nosūtītājas Dalībvalsts centrālajai muitas iestādei) oficiāli saņemto tranzīta deklarācijas formulāru.
Pēc šī formulāra saņemšanas nosūtītājas Dalībvalsts muita noslēdz tranzīta procedūru un principāla saistības, ja vien nav konstatēti pārkāpumi.
Pastāv divas Kopienas tranzīta procedūras kategorijas: T1 (ārējais tranzīts) un T2 (iekšējais tranzīts), kas norāda uz pārvietojamo preču statusu (ES Padomes Regula Nr.2913/92, 91. un 161. panti).
Kopienas ārējais tranzīta (T1) procedūra galvenokārt tiek piemērota ārpuskopienas valstu izcelsmes preču kustībai. Šī procedūra paredz piemērojamo nodokļu un citu maksājumu atlikšanu līdz tam, kad preces ir sasniegušas savu galamērķi Kopienā (EK Muitas kodeksa piemērošanas noteikumi, ES Komisijas Regula Nr. 2454/93, 340.c (3) pants).
Tomēr ārējās Kopienas tranzīta procedūras (T1) piemērošana ir obligāta arī tādu Kopienas izcelsmes preču kustībai, kurām parasti tiek piemērota tranzīta procedūra T2, gadījumos, kad preces tiek izvestas uz vienu vai vairākām EBTA valstīm vai tiek pārvadātas cauri šīm valstīm, tiek piemērota kopējā tranzīta procedūra un preces :
• tikušas pakļautas eksporta muitas formalitātēm ar nolūku saņemt kompensāciju, kas saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) noteikta preču izvešanai uz trešajām valstīm; vai
• nāk no intervences preču uzkrājumiem, tām piemērojami kontroles pasākumi attiecībā uz to izmantošanu un/vai galamērķi, un tās tikušas pakļautas eksporta muitas formalitātēm, kas noteiktas preču izvešanai uz trešajām valstīm saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP); vai
• tām piemērojama ievedmuitas nodokļu atmaksāšana vai atbrīvošana no ievedmuitas nodokļiem ar noteikumu, ka tās tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas; vai
• ir kompensācijas produkti vai preces nemainītā stāvoklī un ir tikušas pakļautas muitas formalitātēm, kas tiek piemērotas izvešanai uz trešajām valstīm, nolūkā noslēgt ievešanas pārstrādei procedūru, nodokļu atmaksas sistēmu, nolūkā saņemt muitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvošanu no muitas maksājumiem.
Iekšējā Kopienas tranzīta (T2) procedūra tiek piemērota Kopienas precēm gadījumos, kad tās tiek nosūtītas no viena Kopienas muitas teritorijas punkta uz citu Kopienas muitas teritorijas punktu cauri vienai vai vairākām EBTA valstīm. Šī procedūra netiek piemērota gadījumos, kad preces tiek pārvadātas tikai pa jūru vai tikai pa gaisu.
Iekšējā Kopienas tranzīta T2F procedūra tiek piemērota Kopienas izcelsmes preču kustībai gadījumos, kad preces tiek nosūtītas uz, no vai starp Kopienas muitas teritorijas zonām ar atšķirīgu nodokļu režīmu. Kopienas muitas teritorijas zonas ar atšķirīgu nodokļu režīmu ir zonas, kurās nav spēkā Direktīvas 77/388/EEK (PVN Direktīvas) noteikumi. Šīs zonas ir Ālandu salas, Kanāriju salas, Normandijas salas, Franču Gviāna, Gvadelupa, Martinika, Svētais kalns (Mount Athos) un Reuniona.
Pēc 2004.gada 01.maija, kad Latvijas Republika pievienojās Eiropas savienībai, zaudēja ietekmi divas tranzīta muitas procedūras;
• LV T1- tranzīta procedūra līdz 01.05.2004 un
• T1B- Baltijas kopējais tranzīts.
Trīs tranzīta procedūras saglabājās pēc iestāšanā ES:
• TIR- preču pārvietošana ar TIR karnetes palīdzību;
• ATA- pārvadājumi ar ATA karneti un
• SMGS- dzelzceļa pārvadājumi izmantojot SMGS (dzelzceļa) pavadzīmi kā muitas deklarāciju.
Atšķirīgi režīmi:
• Kopējais T- kopējais tranzīts (tranzīts starp ES un EBTA valstīm);
• Kopienas T1;T2- kopienas iekšējais un ārējais tranzīts;
• T2F- iekšējais Kopienas tranzīts Kopienas preču pārvietošanai uz, no vai starp Kopienas muitas teritorijas zonām ar atšķirīgu nodokļu režīmu.
…
