Motoriskās vienības
Lai mūsu kustības būtu koordinētas, ir nepieciešama vadība no motoriskajiem centriem smadzenēs, kas kopā ar nervšūnām, nervu šķiedrām un muskuļšķiedrām veido tā saucamās motoriskās vienības. Smadzenes caur nervu sistēmu nepārtraukti saņem informāciju no dažādiem maņu orgāniem muskuļos, locītavās, ādā, acīs un ausīs. Šī informācija pārtop impulsos, kas vada ķermeņa kustības. Impulsi tiek sūtīti caur vienu vai vairākām motoriskajām vienībām, kas savieno smadzenes ar muskuli.
Kad pirmo reizi jāizpilda pilnīgi jauna kustība, tad bieži vien sanāk to izpildīt nemākulīgi. Kustības izpildes laikā ir nepieciešams iesaistīt arī savu prātu. Nepārtraukti vingrinoties, kustība kļūst koordinēta, tas ir, starp nodarbinātajiem muskuļiem jeb agonistiem uzlabojas saspēle. Darba impulsi nonāk muskuļos (sinerģistos), kas izraisa kustību, un vienlīdzīgi ierobežojoši impulsi nonāk muskuļos (antagonistos), kas darbojas pretī kustībai. Koordinētā kustībā tiek izmantoti kustībai vispiemērotākie muskuļi, un kustība notiek ar pareizu spēka pielietojumu un pareizā ātrumā. Kustību trenēšana padara kustību drošāku, un no tīri apzinātas kustības tā pārvēršas kustībā ar vairāk refleksveidīgu raksturu. Vairs nav nepieciešams piedomāt pie katras atsevišķas kustības. Lielākā daļa mūsu nodarbju , piemēram, skriešana, braukšana ar velosipēdu, dejošana, sākumā ir bijušas apzinātas kustības, bet vingrinoties tās pārtapušas iegūtos refleksos.
…
