Mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ar ko slimo pārnadži – liellopi, aitas, kazas, cūkas. Inkubācijas periods ir apmēram viena nedēļa.
Slimība sākas ar drudzi. Mutē, uz tesmeņa un kājām parādās sīki pūslīši. Dzīvnieki novājē, samazinās produktivitāte. Pieaugušie dzīvnieki mirst 2-5% gadījumu, teļi un sivēni 50-70% gadījumu. Slimības ierosinātājs vīruss ir izturīgs ārējā vidē. Sausumā, tumsā un vēsumā tas saglabājas pat divus gadus.
Vīruss izplatās visos iespējamos veidos – cilvēks pārnēsā ar apaviem, apģērbu, ar transportu u.t.t., pat ar putekļu mākoni, arī ar siekalām, urīnu, spermu, pienu. Šo slimību neārstē, dzīvniekus nokauj un sadedzina, visur veic dezinfekcijas pasākumus.
Pret mutes un nagu sērgu ir vakcīna. Kad zināmais īstais vīrusa veids, karantīnas zonā vakcinē.
Cilvēks ar mutes un nagu sērgu faktiski neslimo, bet, kopjot slimos dzīvniekus, stipri jāievēro higiēna.
Ja nu tomēr, pieskaroties slimajiem dzīvniekiem, cilvēks ir inficējies, parādās augsta temperatūra, nogurums, pūtītes uz gļotādām slimība pāriet apmēram pusotras nedēļas laikā.
Gaļas un piena lietošana uzturā cilvēkiem nekaitē, tomēr teikts dzert vārītu vai pasterizētu pienu un tā produktus.…
