Naratoru salīdzinājums Gundegas Repšes stāstā un Kārļa Skalbes pasakā

Valodas izmantošana – noteikta laikmeta raksturošanai, kā arī lasītāja uzmanības piesaistīšanai. Pasakā funkcionē tādi vecvārdi kā vērdiņš, skotele, ormaņi, kamzolis.
Arī tautasdziesmas izmantojums pasakā, piesaista ne tikai lasītāja uzmanību, bet arī norāda uz tautisko garu.
Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu dominante tekstā arī spēlē nozīmīgu lomu adresāta uzmanības piesaistīšanai:
Rūts melna kā tāpele;
Seja maiga kā mēnesnīca rīta miglā;
Grūtās dienas pil istabā kā piles no caura jumta;
Dzeltens mēness kā vaska ritenītis;
Ķieģeli vizēja kā rožaini pelni;
Namos bij ļaužu kā šūnās bišu;
Draudzība un mīlestība kā salds medus;
Pirksti kā kukaiņi drebēdami rāpoja pa zelta un sudraba gabaliem;
Domas grozījās kā zeltkājainas bites ap asins sarkanu ziedu;
Tauriņi laidās kā vēja palaisti ziedi;

Verbu izmantošana: (piedzimt, uzmirdzēt, uzkāpt, izkāpt, izrāpties, uztaisīt), bet visam pāri (atlauzt), Sākotnēji verbi ir tendēti uz augšupeju, uz cīņu, spītību, tie raksturo arī pašu Jorenu, bet pēdējais verbs citātā: „Jorenam bija septiņpadsmit gadu, kad viņš atlauza būri no koka un ienesa savā istabā” liecina par pakļaušanos, Jorens ir noguris turēties pretī vispārpieņemtajām normām, viņš viens nav spējīgs dzīvot savādāk.
…