Vienalga vai nauda ir gliemežvāki vai akmeņi, zelts vai papīrs taj ir trīs primārās funkcijas katrā ekonomikā: maiņas līdzeklis, norēķina vienība un vērtības uzkrāšana. No šīm trijām funkcijām, tieši maiņas līdzekļa funkcija ir tā, kas atšķir naudu no citiem aktīviem kā akcijām, parādzīmēm un mājām.
Maiņas līdzeklis. Gandrīz visos tirgus darījumos mūsu ekonomikā nauda, valūtas vai čeka formā, tiek lietota kā maiņas līdzeklis; tā tiek lietota kā samaksa par precēm un pakalpojumiem. Naudas kā maiņas līdzekļa lietošana ekonomikā sekmē ekonomikas attīstību ietaupot daudz laika mainot preces vai pakalpojumus. Lai redzētu kāpēc apskatīsim bartera ekonomiku, kurā nav naudas, bet preces un pakalpojumi tiek tieši mainīti pret citām precēm un pakalpojumiem.
Apskatīsim ekonomikas profesores Elēnas, kura prot tikai lieliski pasniegt lekcijas, gadījumu. Bartera ekonomikā, ja Elēna vēlas ēst, viņai jāatrod zemnieks, kas netikai ražo pārtiku, bet arī vēlas mācīties ekonomiku. Kā jau var paredzēt, šie meklējumi būs grūti un laikietilpīgi, un Elēna var pavadīt vairāk laika meklējot pēc šāda ekonomikas zinātņu „izsalkuša” zemnieka, nekā viņu mācot. Pilnīgi iespējams, ka viņai būs jāpamet mācīšana un jāpievēršas lauksaimniecībai. Citādāk viņa varētu nomirt badā.
Laiks, ko jāpavada mainoties ar precēm un pakalpojumiem, tiek saukts par darījuma izmaksām. Bartera ekonomikā, darījuma izmaksas ir augstas, jo cilvēkiem ir jāatrod kādu, kas ražo viņam vajadzīgo preci un vēlas pirkt to, ko viņi piedāvā.…