-
Neirosifiliss
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Etioloģija | 3 |
2. | Inkubācijas periods un patoģenēze | 3 |
3. | Nervu sistēmas sifiliss | 4 |
3.1. | Neirosifilisu veicinošie faktori | 4 |
4. | Neirosifilisa veidi | 5 |
4.1. | Asimptomātisks sifilītiskais meningīts | 5 |
4.2. | Akūts sifilītisks meningīts un meningovaskulīts | 5 |
4.3. | Hronisks sifilītisks meningīts | 6 |
4.4. | Sifilītisks meningomielīts | 6 |
4.5. | Galvas un muguras smadzeņu sifilītiskā gumma | 6 |
4.6. | Smadzeņu asinsvadu sifiliss | 6 |
4.7. | Tabes dorsales | 6 |
4.8. | Progresīvā paralīze | 7 |
5. | Nervu sistēmas sifilisa laboratoriskā diagnostika | 8 |
6. | Neirosifilisa ārstēšana | 10 |
7. | Terapijas efektivitātes vērtēšana | 10 |
8. | Pielikums | 11 |
9. | Izmantotā literatūra | 15 |
Sifilisu izraisa bālā treponēma (Treponēma pallidum), kuru atklāja Fricis Š au d i n s (1871-1906) un Ē r i h s Hofmanis (1868-1959) 1905. gadā.
Bālā treponēma jeb vijmatis ir smalka, gara, kustīga sīkbutne, kuras forma atgādina korķviļķi. Tās garums ir 4-14 mkm, šķērsizmērs no 0,2 līdz 0,35 mkm. Mikroskopā apmēram 1000 reižu palielinājumā var redzēt, kā treponēmas vienmērīgi kustas uz priekšu un atpakaļ, rotē ap savu asi, šūpojas no vienas puses uz otru, izstiepjas un saraujas.
Treponēmas pastāv arī cistveida un L-formās, kuras ir rezistentas pret antibiotikām, antivielām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem.[1;3]
2. Inkubācijas periods un patoģenēze
Pēc bālo treponēmu iekļūšanas organismā tās sāk strauji vairoties izplatās pa visiem orgāniem un sistēmām. Ļoti daudz treponēmu koncentrējas limfātiskajā sistēmā, tās atrodamas pat perineirālajās limfātiskajās spraugās. Inkubācijas periodā bālās treponēmas nekādus simptomus nerada. Tā kā treponēmām piemīt antigena īpašības, pacienta asinīs pakāpeniski pieaug antivielu koncentrācija.
Inkubācijas periods vidēji ilgst 21-24 dienas, bet tas var gan saīsināties līdz 8-15 dienām, gan pagarināties līdz 100 un vairāk dienām. Inkubācijas periods var saīsināties tad, ja organismā iekļūst ļoti daudz bālo treponēmu, un pagarināties tad, ja pacients lieto pretsifilisa medikamentus. Sifilisa klasiskajai norisei ir raksturīga periodizācija, un katrai stadijai ir savas īpatnības.[2]
Neirosifiliss ir sifilisa 3.stadija un attīstās tikai apmēram 10% pacientu ar neārstētu infekciju. Tā lielās formas izpausme ir meningeāls – meningovaskulārs neirosifiliss, apgrieztais neirosifiliss tabes dorsalis.
Pacientiem ar HIV infekciju ir palielināts risks uz neirosifilisu, un tā attīstības ātrums un slimības smagums parādās paātrināti, iespējams tas saistīts ar pazeminātu šūnu imunitāti. CNS sarežģījumi ar Treponema kā asimptomātiska infekcija, akūts sifilītisks meningīts, hronisks sifilītisks meningīts, sifilītisks meningomielīts, galvas un muguras smadzeņu sifilītiskā gumma, smadzeņu asinsvadu sifiliss, tabes dorsalis, progresīvā paralīze, taboparalysis.…
Neirosifilisa paveidi, ārstēšana, etioloģija, patoģenēze, epdemioloģija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pirmā palīdzība autovadītājiem
Конспект для университета15
-
Kalista Roja “Piemērošanās teorija”
Конспект для университета3
-
Eksāmena atbildes tiesu medicīnā
Конспект для университета10
-
Runas un valodas traucējumu cēloņi, izpausmes un profilakse
Конспект для университета7
-
Mazbērna vecumposma kognitīvā attīstība
Конспект для университета4