Neoklasicisms - 20.gadsimta mūzikas virziens dažādu autoru skatījumā

Neoklasicisms atrada ieinteresētu publiku Amerikā. Nadia Boulanger skola popularizēja idejas par mūziku, kas balstīta uz viņas izpratni par I. Stravinska mūziku. Viņas amerikāņu studenti - Elliott Carter, Aaron Copland, Roy Harris, Darius Milhaud, Ástor Piazzolla un Virgil Thomson.
Pat atonālā skola, kuru pārstāv Arnolds Šēnbergs(Arnold Schoenberg), parādīja ietekmi no neoklasicisma idejām. Viņa darbi pēc 1920.gada, sākot ar opp. 23, 24, and 25(visas komponētas vienā laikā) , ir aprakstītas kā „atklāti neoklasiskas”.
Arnolda Šēnbergs skolnieks Albans Bergs(Alban Berg ) neoklasicismsm pievērsās pat pirms sava skolotāja, to parāda viņa darbs Three Pieces for Orchestra, op. 6 (1913–1914) un opera Wozzeck (Rosen 1975, 87), kurā izmantotas slēgtas formas, kā svīta, passacaglia, un rondo.
Neoklasicisma ideāls ir sakārtotība, noturība, visa mākslinieciskā veseluma elementu līdzsvars. Šī harmonija tiek uztverta nevis kā rezultāts īstenības pretrunu pārvarēšanas cīņā, bet kā gatavs, mūžīgs dotums, neolasicisma mākslai ir nosacīti intelektuāls raksturs bez jebkādiem emocionāliem stimuliem. Klasiskās formas dazkārt ieguva parodisku nokrāsu.
Latviešu mūzikā neoklasicisma iezīmes sastopamas M.Zariņa , R.Karlsona, E.Goldšteina, J.Karlsona un P. Vaska daiļradē.
…