Pirmais demogrāfiskais sprādziens – tā zinatnieki dēvē strauju cilvēku skaita pieaugumu “neolītiskās revolūcijas” laikā. Jauni atklājumi veicināja arī cilvēku fiziskās attīstības uzlabošanu, mūža ilguma palielināšanos un arī cilvēku skaita pieaugumu. Zemkopju darbs bija fiziski vieglāks nekā medības vai augu vākšana. Cilvēki pielietoja tam mazāk spēka un tādēļ viņu skeleta kaulu lielums samazinājās – ķermenis kļuva slaidāks. Ilgstoši izmantojot vārītus produktus un no graudaugiem sagatavotu pārtiku, cilvēku apakšžoklis un zobi kļuva mazāki.
Viens no neparasti strauja iedzīvotāju skaita pieauguma cēloņiem bija iztikas nodrošinājuma uzlabošanos. Zemkopības un lopkopības rašanās nozīmēja, ka cilvēks nebija atkarīgs no medībām, tagad viņam bija pastāvīgs, stabils pārtikas daudzums.
Cits iemesls bija tas, ka cilvēks atmeta klaiņošanu un apmetās vienā vietā. Attieksme mainījās arī pret vecākiem cilvēkiem. Atmetot klaiņošanu tie vairs nebija slogs sabiedrībai. Vecāki cilvēki varēja apmācīt jaunākos. Palielinājās vidējais mūža ilgums.
Līdz ar ražotājsaimniecības nostiprināšanos sākās pāreja uz vietsēdību un veidojās pirmie lopkopju un zemkopju ciemi. Dažos šādos ciemos, iespējams dzīvoja vairāki simti un pat tūkstoši iedzīvotāju.…