Nīderlandes māksla 17.gadsimtā

Ap 17.gs. vidu holandiešu klusās dabas gleznojumu raksturs mainījās. Samērā pieticīgo brokastu vietā modē nāca bagātīgie un efektīgie t.s. deserti, kur uz marmora galdiem novietoti apgleznoti fajansa trauki, piekrauti ar svešzemju augļiem – persikiem, apelsīniem un vīnogām. Parādījās dārgi kristāla kausi un no sudraba kaltas kannas. Daudzveidīgāki kļuva attēloto priekšmetu kārtojumi, efektīgāks to izgaismojums. Vēl precīzāk tika izkopts priekšmetu un trauku virsmas faktūras gleznojums un krāstoņu nianšu izsmalcinātība dažādu stikla šķirņu atveidojumā. Starp visiem klusās dabas meistariem tagad izcēlās Villems Kalfs (1619-1693) un Ābrahāms van Baierens (1620/21-1690). Baierena klusās dabas ir kompozicionāli kompaktas, emocionāli piesatinātās, krāstoņiem bagātās („Augļi” 17.gs. 60. Gadi, Leipcigas mākslas galerija) Kalfs visu mūžu gleznoja brīvā manierē; daiļrades sākumā tās bija demokrātiskas „virtuves ainas” – kastroļi, pannas, visādi sakņaugi, vēlāk – izmeklēti svešzemju augļi, dārgu sudrabu un dažādu šķirņu stikla trauku uzstādījumi, gleznoti bagātīgos krāstoņu pretstatījumos („Klusā daba ar kausu, kas darināts no perlamutra gliemežvāka”, 1655-1660, Maskava, Cittautu mākslas muzejs).

HOLANDES MĀKSLAS NORIETS
Sākot ar 17. Gs. 70. Gadiem, vērojams holandiešu tēlotājas mākslas noriets. Pamazām izzuda tās savdabība un oriģinālais skatījums. Šajā laikā Holandē turīgajās aprindās izplatījās tieksme kopēt Francijas galma un aristokrātijas gaumi. Šī tendence uzspieda savu zīmogu tēlotājai mākslai. Līdz ar to holandiešu tēlotāja māksla zaudēja savas demokrātiskās tradīcijas. Kultūras dzīves apsīkumu veicināja arī tālaika Holandes ilgās cīņas ar Angliju, kurās Holande zaudēja savu starptautiskās tirdzniecības lielvalsts statusu.

…