Norvēģija

6.Īss ieskats vēsturē.
Sākumā par Skandināviju dēvētā teritorija Ziemeļeiropā sastāvējusi no Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas. Tagad ari Somiju un Islandi uzskata par Skandināvijas sastāvdaļām. Tās visas ir neatkarīgas valstis, bet vēsture tās ir savijusi cieši jo cieši. Pirms tūkstošiem gadu vieni no senākajiem Skandināvijas iedzīvotājiem bija jūrasbraucēji – vikingi.
885. gadā mazie Norvēģijas karaļu īpašumi tika apvienoti vienotā Karalistē. To izdarīja vikingu karalis Haralds Skaistmatis.
900. gadā Norvēģijā parādījās trīs atsevišķas tautas. Turpmākajos gadsimtos tās bieži tika apvienotas.
Neilgi pirms 1000. gada ieviesta Kristietība.
1028. gadā Norvēģiju iekaroja Dānijas karalis Knuds. Viņš bija godīgs un taisnīgs valdnieks savā lielajā impērijā.
1200. gados Norvēģija kļuva par vienu no karaļa Hokuna Hokonsona (Håkon Håkonsson) pārvaldītajām reģionālajām teritorijām.
1319. gadā Norvēģija un Zviedrija apvienojas.
No 1347. līdz 1349.gadam norvēģu tauta pārdzīvoja melno mēri. Pēc tam sekoja lielais bads.
1397 – 1523. gadam Margarete 1 kļūst par Dānijas, Zviedrija un Norvēģijas karalieni. Kalmāra ūnija apvieno Norvēģiju, Zviedriju un Dāniju, tā rezultātā izveidojas Skandināvija.

…