Novērojums psiholoģijā

Novērojamie:
Persona A: vīrietis ap 40 – 45, gaišā džinsu jakā un biksēs, gaišiem matiem un ar ūsām. Augumā padrukns, apm. 1.7 m.
Persona B: vīrietis ap 19 – 20, pelēkā džemperī un platās džinsu biksēs. Tumšiem matiem. Garš un kalsns, apm. 1.8 – 1.85 m.

Novērošanas vieta: 4z autobuss, rīts (11.26 – 11.46), ceļā uz Zolitūdi. Šīs situācijas izvēles skaidrojums: novērojumu veicu jau nākamajā rītā pēc tā uzdošanas, jo šis praktiskais darbs man likās ļoti interesants un ar nepacietību gaidīju, kad varēšu to veikt. Iekāpjot autobusā, uzreiz pamanīju šos vīriešus – viņi likās diezgan amizanti, sevišķi „A”, kurš runāja skaļā balsī ar akcentu un smējās. Apzinoties, ka novērojums var neizdoties (gadījumā, ja „A” un „B” izkāptu pirms noteiktajām 20 min.), tomēr riskēju – un nevīlos. Secinājumi.

„A” un „B” viens otru pazīst jau ilgāku laiku, taču radās iespaids, ka viņi kādu laiku nebija tikušies, jo „B” mācās Rīgā, bet „A” ir atbraucis, sakarā ar darba piedāvājumu. „A” bija daudz runīgāks, atvērtāks un skaļāks par „B”, kurš šķita „iegrimis” savu domu pasaulē vai arī vienkārši - pēc dabas - nebija runīgs cilvēks.
Man ļoti patika veikt novērojumu un droši vien paveicās arī tajā ziņā, ka nedz „A”, nedz „B” man nepievērsa ne mazāko uzmanību, lai gan biju viņiem tik tuvu. …