Ogļhidrāti ir plaši izplatīti dabā. Tiem ir svarīga nozīme kā cilvēka, tā arī citu organismu dzīvības procesos. Ogļhidrāti nodrošina šo procesu narmālu norisi ar nepieciešamo enerģiju. Audos to ir ievērojami vairāk nekā dzīvniekos: augu sausnā – apmēram 80%, bet dzīvnieku sausnā – tikai 2%. Tas izskaidrojams ar to, ka augi fotosintēzes procesā paši sintezē ogļhidrātus, no kuriem kā rezerves voela augos uzskrājas ciete. Izturīgo šūnapvalku augiem veido celuloze.
Ogļhidrāti ietilpst arī nukleoproteīdu sastāvā, kuriem liela nozīme olbaltumvielu biosintēze un iedzimstošo īpašību un pazīmjupārnešanā no paaudzes uz paaudzi.
Ogļhidrāti cilvēka uztura dienas devā sastāda 60-70%. Pieaugušam cilvēkam ik dienas ar uzturu jāsaņem apmēram 500 g ogļhidrātu.
Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski izomēru. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (polimerizējot formaldehīdu) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir CnH2nOn.
Ogļhidrāti dabā rodas fotosintēzes procesā, kas notiek augu zaļajās šūnās. To attēlo ķīmiskās reakcijas vienādojums:
6H2O + 6CO2 → C6H12O6 + 6O2
Fotosintēzes procesā tieši rodas vienkāršie ogļhidrāti jeb monosaharīdi, bet no tiem rodas saliktie ogļhidrāti – disaharīdi un polisaharīdi.
