Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Elektrība | 2 |
1.1. | Svārstību kontūrs | 2 |
1.2. | Svārstību ģenerēšana | 7 |
1.3. | Maiņstrāva | 8 |
1.4. | Maiņstrāvas momenānā un vidējā jauda | 15 |
1.5. | Sprieguma un strāvas efektīvās vērtības | 16 |
1.6. | Aktīvā jauda | 16 |
1.8. | Pilnā jauda | 17 |
1.9. | Trīs fāzu maiņstrāva | 17 |
1.10. | Transfarmators | 18 |
1.11. | Trīsfāzu transformatori | 19 |
1.12. | Elektromagnētiskie viļņi | 20 |
1.13. | Nobīdes strāvas | 22 |
1.14. | Elektromagnētiskie viļņi | 23 |
1.15. | Elektromagnētisko viļņu atstarošanās | 24 |
1.16. | Viļņu laušana starp divām dažādām vidēm | 24 |
1.17. | Viļņu interference | 25 |
1.18. | Elektromagnētiskie stāvviļņi | 25 |
1.19. | Radioviļņu pielietojums | 28 |
2. | Optika | 32 |
2.2. | Divi savstarpēji perpendikulāri spoguļi | 33 |
2.3. | Ieliekti spoguļi | 34 |
2.4. | Sfēriska spoguļa formula | 35 |
2.5. | Izliekts spogulis | 38 |
2.6. | Gaismas laušanas likumi | 39 |
2.7. | Plakanparalela plāksne | 41 |
2.8. | Lēcas un to veidi | 42 |
2.9. | Lēcu veidotie attēli | 44 |
2.10. | Plānu lēcu veidotie attēli | 45 |
2.11. | Mikroskops | 47 |
2.12. | Fotometrija | 47 |
2.13. | Viļņu interference | 49 |
2.14. | Viļņu interference, ja ir daudz viļņu avotu | 51 |
2.15. | Difrakcija režģis | 51 |
2.16. | Difrakcija no vienas spraugas | 52 |
2.17. | Freneļa spoguļi | 53 |
2.18. | Plānās kārtiņas | 54 |
2.19. | Ņūtona gredzeni | 54 |
2.20. | Interferometri | 55 |
2.21. | Starojums | 56 |
2.22. | Planka hipotēze | 57 |
2.23. | Fotoefekts | 57 |
2.24. | Komptona efekts | 58 |
2.25. | Shēma absorbcijas spektra iegūšanai | 58 |
2.26. | Emisijas spektra iegūšana. | 59 |
2.27. | Dažu vielu emisijas un absorbcijas spektri. | 59 |
3. | Atoma un atoma kodola uzbūve | 60 |
3.1. | Bora atoma modelis | 60 |
3.4. | Gravitācija | 77 |
3.5. | Daļiņas, kas pārnes mijiedarbību | 81 |
3.6. | Kodola saites enerģija un masas defekts | 83 |
3.7. | Kodola uzbūves modeļi | 84 |
3.8. | Izotopi | 84 |
3.10. | Radioaktīvā sabrukšana, pārbīdes likums | 86 |
3.11. | Radioaktīvās sabrukšanas likums | 88 |
3.12. | Kodolreakcijas | 89 |
3.17. | Radioaktīvo vielu sabrukšanas likuma pielietošana | 90 |
4. | Relativitātes teorija | 92 |
4.1. | Galileja relativitātes princips un transformācijas | 92 |
4.2. | Laika relativitāte | 93 |
4.3. | Lorenca transformācijas | 94 |
4.4. | Lorenca saīsinājums | 95 |
4.5. | Laika efekts | 96 |
4.6. | Ātrumu saskaitīšanas formula | 96 |
4.7. | Doplera efekts | 96 |
4.8. | Masas atkarība no ātruma | 96 |
4.9. | Masa un enerģija | 97 |
5. | Pielikums | 97 |
5.1. | Kompleksie skaitļi | 97 |
5.2. | Lineāru vienādojumu sistēmas | 98 |
6. | Darbā izmantotā literatūra un innterneta resursi | 100 |
Ja uz svārstību sistēmu neiedarbojas ārējs periopdisks spēks, tad tādas svārstības sauc par brīvām. Svārstības notiek uz tās enerģijas rēķina ko sākotnēji mēs piešķiram sistēmai. Apskatīsim svārstību sistēmu ko veido spole un kodensators, kas saslēgti paralēli. Kā zīmējumā (1.1.att.) tas ir parādīts vispirms kondensatoru uzlādējam un pēc tam pārslēdzot slēdzi izlādējam caur induktivitāti.
1.1.att.
Nākošā zīmējumā (1.2.att.) ir parādīts izlādes process pa etapiem.Sākotnēji A kondensators ir uzlādēts ar lādiņu +q. Ķēdē sāk plūst strāva un pieaug magnetiskais lauks, bet saskaņā ar Lenca likumu pašindukcijas elektrodzinējspēks kavē magnetiskā lauka un līdz ar to arī strāvas pieaugšanu. Kad kondensators ir izlādējies B, tad spolē plūst maksimālā strāva Im. Tālāka strāvas pieaugšna nav iespējama , jo kondensators ir izlādējies. Tālāk strāva samazinās un kontūrā rodas pašindukcijas elektrodzinējspēks, kas parlādē kondensatoru C. Tagad uz kondensatora ir pretēja polaritāte un lādiņš –q. Tālāk kondensators izlādējas un strāva plūst pretējā virzienā D un sasniedz maksimālo strāvu Im. Pēc tam strāvai samazinoties rodas pašindukcijas elektrodzinējspēks, kas uzlādē kondensatoru M. Tālakais process atkārtojas.
…
Mācību materiāls optikā un kvantu mehānik;a vidusskolas fizikas kursa apguvei, kā arī tehnisko augstskolu pirmajam kursam , lai gatavotos fizikas eksāmenam.
- Optika
- Optika un kvantu mehānika
- Temperatūras mērīšanas metodes un gāzes izmantošanas iespējas mehānikā