Organizācijas un menedžmenta jēdziens

Aristokrātijas jeb ziedu laiku stadiju raksturo sakārtota uzņēmuma struktūra, darbības virzība uz patērētāja vajadzību apmierināšanu, izstrādāta attīstības taktika, nodrošināts rentabilitātes pieaugums, plānotais apgrozījums. Uzņēmums šo stadiju cenšas sasniegt pēc iespējas ātrāk un atrasties tajā ilgāku laika periodu. Tomēr to panākt nav viegli, jo brieduma un stabilitātes stadijai var sekot birokrātijas stadija. Šajā dzīves ciklā nozīmīgi rast jaunas idejas, jo to trūkums ir ceļš uz likvidāciju. Lai saglabātu situāciju, vadītāji bieži vien aktivizē administratīvo darbību, tomēr tai ir īslaicīgs segums.
Menedžeris ir organizācijas darbinieks, kas ir galvenais atbildīgais par menedžmenta darbību nodrošināšanu, kas plāno, organizē, koordinē, motivē un kontrolē visu resursu izmantošanu un līdz ar to pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus.
Neatkarīgi no menedžeru līmeņa, menedžmentu tradicionāli iedala trīs pakāpēs: 1. Institucionālais menedžments (top managment), 2. Vadības menedžments (leading managment), 3. Tehniskais vai uzraudzības menedžments (supervisory managment).
Atbilstoši arī menedžerus iedala trīs līmeņos: 1. Augstākā līmeņa menedžeris (top manager), 2. Vidējā līmeņa menedžeris (middle manager), 3. Zemākā līmeņa menedžeris (first-line manager).
…