Organizāciju kultūras tipoloģijas

Pētījumiem par organizāciju kultūru zinātnieki sāka pievērsties 20. gs. 70. - 80. gados.
Organizāciju kultūra ir organizācijā valdošo pārliecību, vērtību un sociālo normu relatīvi noturīgs kopums, kurš ir izveidojies, nostiprinot organizācijas iekšējo integrāciju un pielāgojoties apkārtējai sociāli ekonomiskajai videi. Šīs pārliecības, vērtības un normas nosaka organizācijas locekļu uztveri, domāšanu un jūtas saistībā ar iekšējās integrācijas un ārējās adaptācijas problēmām, atspoguļojas viņu darbībā un pašas organizācijas vides veidošanā.1
Tā kā organizāciju kultūras pētījumi vēl ir jauna joma, kurā nav viennozīmīgas organizāciju kultūras izpratnes, nepastāv arī vienotas organizāciju kultūras klasifikācijas.
Pazīstamākās organizāciju kultūru tipoloģijas (klasifikācijas) ir:
Dīla un Kenedija organizāciju kultūras tipoloģija;
Harisona organizāciju kultūras tipoloģija;
Konstantīna organizāciju kultūras tipoloģija.
Terensa Dīla un Alana Kenedija organizāciju kultūras tipoloģija ir viena no pazīstamākajām organizāciju kultūras klasifikācijām. Tā tika publicēta 1982. gadā un biežāk ir sastopama tieši menedžeriem domātajā literatūrā.
Abi pētnieki izdalīja četrus organizāciju kultūras tipus:
“aso zēnu” kultūra;
“kārtīgi strādā – kārtīgi atpūties” kultūra;
augsto likmju kultūra;
procesa kultūra.…