Organizāciju socioloģija: cilvēks kā organizācijas iekšējās vides komponents

1.Personības jēdziens. Personības – situācijas mijiedarbība. Personības un darba atbilstība.

Interese par personību un tās komponentiem bija raksturīga jau antīkā laikmeta Grieķijā. 5.gs. pirms Kristus Hipokrāts iedalīja personību 4 pamat tipos: melanholiskajā, holēriskajā, flegmātiskajā un sangvīniskajā. Hipokrāts uzskatīja, ka indivīda uzvedības galvenās iezīmes, un to kā indivīds redz sevi un apkārtējo pasauli galvenokārt nosaka kāds no šiem tipiem. H.J. Eisenka (Eysenck) (1970, 1976) skatījumā uzvedību ietekmē nevis viens, bet vairāki tipi vienlaicīgi. Centieni definēt personību un noskaidrot to sastādošos elemntus ir svarīgi ne tikai indivīdam, kuru interesē savas personības izziņa, bet arī organizācijām, kurās darbinieku personību iezīmju plusi un mīnusi, vistiešākā mērā ietekmē organizācijas darbību (t.i., vadības un kontroles izpildes kvalitāti, spēju darboties komandā, u.c.). …