Padomju Savienības plusi un mīnusi

Padomju savienība vēl joprojām bija agrāra valsts. 20. Gadu beigās vairāk nekā 80 % iedzīvotāju dzīvoja laukos. Apmēram puse iedzīvotāju bija analfabēti. Kultūras stāvoklis, ekonomiskās vajadzības, vispārējais civilizācijas līmenis bija nepietiekams. Tādēļ bija nepieciešamība paātrināt industrializācijas procesu. 20. gadu beigās tika izdots rīkojums sākt visas valsts industrializāciju. Industrializācija ir rūpnieciskais apvērsums. Rūpniecisko revolūciju parasti definē kā pāreju no agrāras un uz amatniecību balstītas ekonomikas uz ekonomiku, kuras pamatā bija industrija, plaša mašīnu un mehānismu pielietošanu masveida ražošanas procesā. Lai varētu realizēt grandiozo ekonomikas attīstības programmu, bija nepieciešami līdzekļi, ar iekšējiem līdzekļu avotiem vien nepietika, jo tie bija ļoti trūcīgi.
Partija noteica trīs galvenos kapitāla iesaistīšanas virzienus – līdzekļu uzkrāšanu pašā rūpniecībā, citu tautas saimniecības nozaru ienākumu sadalīšanu ar valsts budžeta starpniecību un iedzīvotāju ietaupījumu izmantošanu. Partija aicināja ieviest visstingrāko taupības režīmu. Vajadzēja panākt darba ražīguma pieaugumu. …