Ehinokoks
Etioloģija:
• Ehinokoks Echinococcus granulosus –ierosinātājs ehinokoza.
Epidemioloģija:
• Galvenais invāzijas avots ir mednieku suņi, kā arī lauksaimnieciski dzīvnieki ir cūkas, govis, zirgi un citi dzīvnieki.
• Cilvēka inficēšana notiek pie kontakta ar inficētajiem dzīvniekiem, pie ogu un zāļu izlases, ūdens dzeršanas no piesārņotiem ar helmintu avotu olām.
Patoģenēze un klīniska izpausme:
Galvu smadzeņu ehinokoze ( ir galvassāpes, reibonis, vemšana, kopējas epileptiskas lēkmes, psihiskie traucējumi : murgs, depresija, plānprātība).
Kaulu ehinokoze ( kaula erozija, ehinokoka patoloģiski lūzumi ) ieviešanas vietā.
Plaušu ehinokoze ( ir cista, krūšu kurvja deformācija, starpdibu zonu izliešana).
Aknu ehinokoze (smaguma un sāpes jūtas epigāstrijā un labējas parībēs) apgabals.
Nieres ehinokoze ( ir nieres nobīde, nogurdināms, vājība, apetītes pazemināšana, zaudējums svarā, strupa pastāvīga sāpe paribē vai jostasvietu apgabalā, temperatūra).
Sirds ehinokoze ( ir miokarda, sirds vadītspējas pārkāpšanas išēmija, plaušas artēriju) embolija).
Muguru smadzeņu ehinokoze (ekstremitāšu paralīze, iegurņa orgānu funkcijas traucējumi) funkcijas traucējuma paralīzes.
Laboratoriskā diagnostika:
Vizualizējošās metodes: rentgens, US, КТ, MRT.
Ehinokoka atklāšana slapjumā.
Seroloģiskās diagnostikas metodes antivielu noteikšanai pret ehinokoku IgG klasēm.
…
