Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem

Paražu tiesības – senākā tiesību forma, kas izveidojās pirmatnējā sabiedrībā uz sociālo vai etnisko grupu paražu pamata. Paražu tiesības nav devis likumdevējs, bet, kas līdzīgi valodai, patur savu saistošo normatīvo spēku, vienādi, ilgā labošanas un ievērošanas ceļā, kļūstot par masu uzvešanās noteicēju tiesiskajās attiecībās.
Folklora ilgstoši tika uzskatīta tikai un vienīgi par pagātnes mantojumu, pēc formas un satura tai bija jābūt tradicionālai, klasiskai. Folklora ir tautas garīgās kultūras vissenākā forma, kas atspoguļo dzīves un darba pieredzi, sociālos centienus, ētiskos un estētiskos ideālus
Īsta tautas dzīves enciklopēdija ir tautasdziesmas, kas lakoniskajā četrrindes formā pratušas ietvert, Kr. Barona vārdiem runājot, “senā latvieša dzīvi no šūpuļa līdz kapam”.…