Pārskatāms konspekts par etilēnglikolu, metanolu un etanolu

Organismā etanols, tāpat kā citi vienvērtīgie pirmējie spirti, noārdās, vispirms oksidējoties par aldehīdu (šajā gadījumā — acetaldehīdu) un tālāk par karbonskābēm, oglekļa dioksīdu un ūdeni. Alkohols ir viena no toksiskākajām psihotropajām vielām, izraisa atkarību.
Etanols nomāc centrālo nervu sistēmu (zūd sāpju izjūta, rodas miegainība, eiforija) un tiek uzskatīts par psihotropo vielu. Nāve no etanola ir iespējama tad, kad alkohola līmenis asinīs sasniedz 0,4%. Līmenis asinīs 0,5% vai vairāk ir parasti nāvējošs. Līmenis, mazāks nekā 0,1%, var izraisīt saindēšanos, bet bezsamaņa bieži rodas pie 0,3—0,4%.
Ilgstoša alkohola lietošana var radīt būtiskus, paliekošus smadzeņu u.c. orgānu bojājumus.
Paaugstinās risks saslimt ar aknu slimībām.
Lai citiem mērķiem paredzēto etanolu cilvēki nemēģinātu izmantot dzeršanai, to speciāli padara nedzeramu, piejaucot vai nu indīgas vielas, vai nu vielas, kas piešķir spirtam ļoti nepatīkamu smaržu un garšu (tostarp piridīna bāzes), kā arī etanols tiek iekrāsots.
…