Pārvaldes tiesības

Viens no pirmajiem menedžmenta teorijas klasiķiem bija amerikāņu inženieris Frede­riks Teilors.
F. Teilora jaunievedumi aptvēra vadīšanas un darba organizācijas jomas: instrumentu standartizācija; funkcionāla administrācija; hronometrāža; diferencēta apmaksas sistēma; iekārtu izvietojuma racionalizēšana un bilances metodes pilnveidošana. Visā darbības laikā F. Teiloru nodarbināja problēma, kā paaugstināt ražošanas efektivi­tāti, ne tikai samazinot izmaksas un palielinot pelņu, bet arī rodot iespēju paaugstināt strādnieku algas, ceļot viņu darba efektivitāti.
F. Teilors izstrādāja galvenās zinātniskā menedžmenta pazīmes, kas bieži tiek dēvētas arī par teilorismu:
1.Administrācija ir atbildīga par zinātnisku metožu izstrādi, kas aizstātu vecās, tradicio­nālās, neracionālās metodes katrai atsevišķai darbībai uzņēmumā;
2.Administrācija veic strādājošo atlasi pēc zināšanām un prasmēm un apmāca katru strādājošo atsevišķi, nepieļaujot, lai viņš pats izvēlētos specialitāti un mēģinātu strādāt, kā prot;
3.Administrācija veicina sadarbību ar strādājošiem, pamatojoties uz draudzīgām sav­starpējām attiecībām;
F. Teilora darbības pamatā bija strādnieku darba racionalizēšanas paņēmieni. F. Teilora sistēma bija ļoti izplatīta 20. gadsimta pirmajos trīs gadu desmitos un lika pamatus starptautiskai kustībai par zinātnisku menedžmentu (sk. 2.3. piemēru).
Klasiskā menedžmenta teoriju ieguldījums zinātne un to iespēju ierobežojumi
Kopsavilkums
Klasiskajai menedžmenta teorijai ir divi virzieni: — zinātniskais menedžments koncentrējas uz attiecībām starp darbi­niekiem organizācijas ietvaros un viņu darbības efektivitātes paaug­stināšanas metodēm; — klasiskā organizāciju teorija koncentrējas uz organizāciju attīstību kopumā un uz tās darbības efektivitātes paaugstināšanas metodēm.
Teorijas rašanās un 1895 — 1930 gadi. Vēlāk atsevišķos gados interese atjaunojusies, popularitātes laiks īpaši sakarā ar izmaksu samazināšanas un darbības efektivitātes pa­augstināšanas nepieciešamību.
Ieguldījumi
Lika pamatus menedžmenta teorijas attīstībai nākotnē. Noteica menedžmenta galvenos principus, funkcijas un prasmes, ku­ras var izmantot arī mūsdienās. Koncentrēja uzmanību uz menedžmentu kā svarīgu zinātni.
Ierobežojumi
Vairāk izpētīja mazas un stabilas organizācijas, bet mūsdienās funk­cionē daudz lielu un sarežģītu organizāciju. Ļoti bieži lietošanai piedāvāja universālas menedžmenta metodes, kuras dažās nozarēs tiešām nav iespējams izmantot. Pārsvarā darbiniekus organizācijā uzskatīja par vienu no resursu vei­diem.…