Pasaules ekonomiskā attīstība viduslaikos. Kapitāla sākotnējā uzkrāšanās

Tirgotāji apvienojās ģildēs, lai varētu aizsargāties no pirātiem un ierīkot kopējas noliktavas. Vairākas tirdzniecības pilsētas apvienojās Hanzas savienībā. Pilsētās attīstījās augļošana, tajā liela loma bija baznīcai. Augļošana veicināja lielu kapitāla uzkrāšanu, kā arī paātrināja sīko ražotāju izputēšanu. Feodālisma uzplaukuma laikā Rietumeiropā saasinājās šķiru cīņa gan pilsētās, gan uz laukumiem. Šķiru cīņām bija vairākas izpausmes formas, piemēram, pilsētu cīņa pret feodāļiem, amatnieku cīņa pret tirgotājiem. Pilsētu attīstība grāva feodālisma pamatus.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Veicināja arī jaunu tirdzniecības formu – biržu, kā arī banku rašanos.
Krusta karu, kas notika no 11.-13.gs., rezultātā tika veicināta ražotājspēku attīstību Rietumeiropā, paplašinājās dažādu pilsētu tirdznieciskie sakari ar Austrumu zemēm, paātrinājās zinātnes un kultūras attīstība, arvien vairāk feodāļi iesaistījās preču-naudas attiecību sistēmā. Lielo feodālo valstu (Spānijas, Anglijas u.c.) ekonomiskās varenības pamatā bija koloniju izlaupīšana un kapitālistiskās ražošanas attīstība. Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātā tika ievērojami veicināta ražotājspēku tālāka attīstība, kā arī preču-naudas attiecību tālāka attīstība, attīstījās dažādas dabaszinātnes, tika iegūti dārgmetāli, tika atklāti jauni tirdzniecības ceļi un dibināti tirdzniecības sakari ar daudzām zemēm. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi noveda pie cenu revolūcijas, kā arī pie cunftu sistēmas krīzes. Anglijā sāka attīstīties manufaktūras, kuģu būvniecība, izveidojās vienots tirgus, attīstījās ārējā tirdzniecība, finansu sistēma. …