Pašvaldību teritorijās saimniecisko darbību realizē dažādi valsts, pašvaldību un privātie rūpniecības, pakalpojumu sfēras un citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi un organizācijas.
Uzņēmumi ir pašvaldību īpašu interešu un sadarbības objekti, jo tie nodrošina gan iedzīvotāju labklājību, gan pašvaldības budžeta ienākumus.
Lai praktiski realizētu šīs intereses, pirmkārt, katrai pašvaldībai jābūt pilnīgam priekšstatam, kādi uzņēmumi un organizācijas atrodas tās teritorijā, ko un cik tie ražo, kā izmanto dabas resursus un kā ietekmē ekoloģisko vidi. Ļoti svarīgi ir noskaidrot un pastāvīgi aktualizēt informāciju par šo uzņēmumu un organizāciju pašvaldības nodokļu un nodevu bāzi. Kaut gan pēdējā ir valsts ienākumu dienesta funkcija, ieteicams un pat nepieciešams, lai pašvaldība ar šo jautājumu nodarbotos arī pati. Informācija iegūstama no vietējām valsts statistikas iestādēm, bet likuma pieļautajās robežās arī tiešos pašvaldības un uzņēmumu kontaktos. Tā būtu apstrādājama ar datoru, ziņas uzkrājot automatizētās datu bāzēs.
Otrkārt, daudzās Eiropas valstīs pamatīgi prognozē pašvaldību teritoriju ekonomiski sociālās attīstības tendences, lai ar ekonomiskām svirām iedarbotos uz patstāvīgi funkcionējošiem uzņēmumiem un virzītu to attīstību uz iedzīvotāju interešu un vajadzību labāku apmierināšanu. Uz prognožu pamata būtu jāveido pašvaldības nodokļu politika. Svarīgi atcerēties, ka nepamatoti augstas nodokļu likmes kavē un atbaida uzņēmējus, kā arī to, ka ne katra ražotne ir stimulējama. Videi un iedzīvotāju dzīves apstākļiem kaitīga ražotne sākotnēji var pat nest lielus ienākumus vietējā budžetā, taču nākotnē tā var radīt nenovēršamas sekas un zaudējumus. Tāpēc lēmumi par nodokļu un nodevu atvieglojumiem vai to maksimālajām likmēm vispusīgi jāapsver.
Treškārt, uzņēmumi, organizācijas un iestādes ir iesaistāmas kopīgos pilsētu, pagastu un rajonu pasākumos, piemēram, tehniskās infrastruktūras objektu celtniecībā, ekoloģiski tīras vides nodrošināšanā u.tml. Uzņēmumi, organizācijas un iestādes šādos pasākumos var piedalīties ar naudas līdzekļiem. Tādā gadījumā pašvaldība organizē tā sauktos ārpusbudžeta fondus, kas gan nav pašvaldības līdzekļi, bet var jūtami atvieglot pašvaldību budžeta slodzi.
Ceturtkārt, atsevišķu nozaru valsts un privātie uzņēmumi nodrošina dažādu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Īpaši tas sakāms par transporta, sakaru un tirdzniecības uzņēmumiem. Ar tiem pašvaldībām pastāv vistiešākā sadarbība, piemēram, sabiedriskā transporta maršruta līniju pieturvietu un satiksmes grafiku noteikšana, tirdzniecības uzraudzība utt.…
