. Reizēm plaušu kriptokokoze var attīstīties tādējādi, ka pakāpeniski tiek saspiestas krūškurvja struktūras, piemēram, vēna cava. Vidējas intensitātes vai smaguma formas procesam raksturīgas tādas izpausmes kā drudzis, slikta dūša, klepus ar krēpām, pleirālas sāpes un pat asins spļaušana. Plaušās mēdz attīstīties arī dobumi. Patoloģiskais process ir abpusējs. Tomēr hroniski norisoša patoloģija reizēm regresē gan klīniski, gan rentgenoloģiski.
Kriptokoks var diseminēt uz dažādiem orgāniem, piemēram, aknām, liesu, prostatu, kaulu smadzenēm u. c. Ādas un gļotādas bojājums parasti izraisa slimības vieglas formas. Raksturīgas ir papūlas, pustulas, mezgliņi un čūliņas. Ir dati par čūliņas celulīta attīstību vienlaikus ar nekrotizējošu vaskulītu. Kaulu bojājumi izpaužas ar osteolīzi un aukstajiem abscesiem.
Retāk sastopamās kriptokokozes formas ir miokardīts, horioretinīts, hepatīts, peritonīts, nieru abscess. HIV inficētiem pacientiem prostata var būt kriptokoku rezervuārs, kas rada priekšnoteikumus slimības paasinājumiem. Ļoti reti sastopams miozīts un virsnieru bojājums.
Kriptokokoze agrīnajās stadijās ir līdzīga citām mikozēm, sifilisam, tuberkulozei, sarkoidozei vai onkoloģiskas slimības metastāzēm.
Kriptokokoze atkarībā no klīniskās ainas jādiferencē no citām klīniski līdzīgām patoloģijām.
Laboratoriskā diagnostika. Diagnozi apstiprina, ja konstatē kriptokokus patoloģiskajā materiālā — asinīs, likvorā, urīnā, audos.
Ārstēšana. Lieto amfotericīnu В (0,7 mg/kg dienā divas nedēļas intravenozi, bet devu var palielināt līdz pat maksimāli pieļaujamām terapeitiskām devām) vai flukonazolu (400 mg/d 10 nedēļas p/6). Flukonazolu lieto arī sekundārai profilaksei (200 mg/d p/o). Lieto arī simptomātisku ārstēšanu, piemēram, lai pazeminātu intrakraniālo spiedienu.
Profilakse. Specifiskā imūnprofilakse patlaban nav izstrādāta.
…
