Projekta dzīves cikls ir mērķtiecīgs projekta etapu un tajā esošo norišu (aktivitāšu) pēctecīgs sakārtojums, kas nodrošina projekta optimālo vadību un galarezultātu. Atsevišķa projekta dzīves cikla etapi var būt atšķirīgi, atbilstoši projekta specifiskām prasībām, ietekmes faktoriem un tā ilgumam. Katrā etapā ir loģiski savstarpēji saistītas procedūras. Dzīves cikls sākas no nulles un noslēdzas ar izpildi vai ārkārtas gadījumos ar pirmstermiņa projekta īstenošanas pārtraukšanu, kam par iemeslu var būt neveiksmīga ieceres izvēle, nepilnīgi veikta analīze, neatbilstoši un nepietiekami resursi. Pieņemts dzīves ciklu attēlot kā laika un intensitātes noteikti tipveida pamatuzdevumi, kas gan var būt vairāk detalizēti un specializēti, vadoties pēc projekta mērķa.
Pirmajā – sākuma etapā jānotiek projekta koncepcijas izstrādei, kas iekļauj:
- projekta izpratnes veidošanu un nodrošināšanu;
- pamatrādītāju un datu iegūšanu un esošā stāvokļa (situācijas) pirmreizēju izpēti;
- projekta mērķu definēšanu;
- atsevišķu, alternatīvu risinājumu meklēšanu un izvērtēšanu;
- konceptuālu variantu un priekšlikumu prezentēšanu;
- koncepcijas apstiprināšanu.
Izstrādes etapā jāveic:
- etapa darbu plānošana;
- vadītāja izvēle un komandas komplektēšana;
- ārējas mikro- un makro- vides izpēte un analīze;
- lietišķo kontaktu nodibināšana ar projekta īpašnieku un citām saistītām institūcijām;
- projekta vadības un cita plānu izstrāde;
- projekta tehniskās dokumentācijas izstrāde;
- projekta un tajā iekļauto izdevumu, prasību un termiņu apstiprināšana.
Īstenošanas etapā jāveic:
- konkursu organizēšana, līgumu noslēgšana ar piegādātājiem;
- darbu izpilde, taktiskā un operatīvā plānošana;
- komunikācija ar īpašnieku, komandu un citām institūcijām;
- komandas motivēšana;
- savlaicīga materiālu un tehnisko iekārtu piegādes nodrošināšana;
- visu darba procesu kontrole, koordinācija, risku paredzēšana, to mazināšana vai novērtēšana, izmaiņu konstatēšana un priekšlikumu izstrāde;
- radušos problēmu un konfliktu risināšana.…
