Pedagoģijas idejas vēsturiskā analīze

Darbaudzināšana pasaulē pastāvējusi jau vairākus gadsimtus. Darbaudzināšana – virziens, kas apvienoja vairākus pedagoģiskos principus: patstāvību, praktisku un garīgu darbošanos, mācīšanos praksē, savu sekmju paškontroli, praksi un zināšanas specialitātē. Apvienoja tādus ētiskus mērķus kā rūpīgums, taupīgums un kooperatīvā mācīšanās.
Darbaudzināšana aizsākās jau 17. gadsimtā Itālijā. Idejas autors bija Tommazo Kampanella. Viņš neatzina ģimenes audzināšanu. Bērni tiek audzināti sabiedriskajās iestādēs. Tajās vispirms rūpējās par bērnu fizisko attīstību. Audzinātāji ar bērniem apmeklē dažādas darbnīcas. Darbaudzināšana turpinās daudzus gadus. Bērni iepazīstas un apgūst zemkopību un lopkopību. Mācību pamatā ir uzskatāmība. Mācību procesā skolēniem vajadzēja attīstīt savas domāšanas spējas, iepazīt reālo pasauli. Vispirms jāmācas lietas, tad to nosaukumi. Galvenā vērtība – tikums, bez tā, viņaprāt, bezvērtīgas ir jebkuras zināšanas. Mācībās jāievēro skolēnu vecuma īpatnības, jārealizē individuāla pieeja. [3,83-84]
Izcilais angļu filozofs Džons Loks ir viens no ievērojamākiem domātājiem cilvēces vēsturē. Viņa darbi ietekmējuši visu izziņas teorijas attīstību. Izziņas jautājumos Loks bija empīriķis; tātad par galveno zināšanas avotu viņš uzskatīja pieredzi, vērojumu, eksperimentu. Loka uzskats par to, ka nav iespējamas iedzimtās zināšanas, ka cilvēks piedzimst kā balta lapa un viņa zināšanas un raksturs veidojas apkārtējās pasaules iedarbības rezultātā. Tas teorētiski pamatoja uzskates līdzekļu nepieciešamību.…