-
Pedagoģijas vēsture
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Audzināšana pirmatnējā sabiedrībā | |
2. | Audzināšanas īpatnības Senajā Ķīnā, Senajā Indijā un Senajā Ēģiptē (kopīgs un atšķirīgs) | |
3. | Audzināšanas ideāli un audzināšanas sistēma Spartā un Atēnās | |
4. | Sengrieķu domātāju pedagoģiskie uzskati (Demokrits, sofisti, Sokrāts, Platons, Aristotelis u.c.) | |
5. | Katehumenu, klosteru un katedrāļu skolas feodālisma periodā | |
6. | Bruņniecības audzināšanas sistēma | |
7. | Latviešu stāvoklis vācu kundzības pirmajos 3 gadsimtos | |
8. | Reformācijas un kontrreformācijas ietekme uz latviešu zemnieku izglītību | |
9. | Latviešu izglītība zviedru valdīšanas periodā | |
10. | Tautas pedagoģiskā doma Latvijā feodālisma laikmetā | |
11. | Skola sholastikas un renesanses periodā | |
12. | J.A.Komenska filozofiskie uzskati | |
13. | J.A.Komenska uzskatu humānais raksturs | |
14. | J.A.Komenska didaktiskie principi | |
15. | J.A.Komenska pedagoģisko domu novatoriskais raksturs | |
16. | J.A.Komenska pedagoģisko ideju aktualitāte mūsdienās | |
17. | 18. gadsimts – pedagoģijas gadsimts: atklājiet ši izteiciena būtību | |
18. | Ž.-Ž. Ruso pedagoģiskās idejas | |
19. | Filantropijas pārstāvju pedagoģiskās idejas | |
20. | Skolas un izglītība Latvijā 18. gadsimtā | |
21. | Pedagoģiskā doma 19. gs. pirmajā pusē (I. Kants, J. Fihte, G. Hēgelis, F. Šleiermahers u.c.) | |
22. | J. Pestalocija ieguldījums pedagoģijā | |
23. | J. Herbarta un F. Ā. Dīstervēga pedagoģiskās idejas | |
24. | Ļ. Tolstoja un K. Ušinska pedagoģiskās domas | |
25. | Skolas un izglītība Latvijā 19. gadsimtā | |
26. | Baltvācu pedagoģiskās idejas (G. Mancelis, K. Firekers, E. Gliks, G. Stenders, J. Herders, G. Merķelis) | |
27. | Pilsoniskās audzināšanas būtība | . |
28. | Darba skolas būtība un raksturojums. G. Keršenšteinera un H. Gaudiga uzskati par darba skolas ideju un tās realizāciju | . |
29. | Dž. Djūija pedagoģiskās domas un tās aktulitāte mūsdienās | . |
30. | Morāles pedagoģijas rašanās cēloņi un tās būtība | |
31. | „Jaunās pedagoģijas” pārstāvju pausto ideju būtība | |
32. | P. Leshafta, K. Ventceļa un V. Vahterova pedagoģiskās domas | |
33. | M. Montesori, R. Šteinera pedagoģijas būtība | |
34. | Latvijas pirmās brīvvalsts pedagoģiskā doma (L. Ausējs, L. Bērziņš, A. Birkerts u.c.) | |
35. | J. Studenta, A. Dauges un K. Deķēna ieguldījums Latvijas pedagoģijā | |
36. | Š. Amonašvili pedagoģiskie uzskati | |
37. | M. Skatkina un I. Lernera uzskati par mācību procesu | |
38. | A. Markovas koncepcija par mācīšanās procesu un tā psiholoģiskām īpatnībām | |
39. | K. Rodžera pedagoģiskie uzskati | |
40. | Attīstošā mācību procesa idejas dažādu autoru koncepcijās |
40. Attīstošā mācību procesa idejas dažādu autoru koncepcijās.
Pārlasot 20. gadsimta sākuma pedagogu ieteikumus kā organizēt bērnu apmācību var secināt, ka galvenais mērķis arī gadsimta sākumā bija izaudzināt izglītotus un zinātkārus audzēkņus, kuriem mācības sagādātu prieku un rosinātu tos uz tālāku mācību turpināšanu. Pārsvarā visiem pedagogiem mērķis ir panākt audzēkņu ieinteresētību mācībām. Tikai tā panākšanai katrs iesaka lietot atšķirīgas metodes uzsvaru liekot uz vienu vai otru audzināšanas niansi.
• Piemēram, Adolfs Frīdrihs Dīstervēgs apskatot stingru audzināšanas metodi cenšas norādīt kļūdas tajā, iesakot savu variantu. Viņš galveno uzsvaru liek uz uzskolotāju kā uz autoritāti, kura iespaidā un prasmē skolēniem rodas sakārtota un kārtīga attieksme uz mācībām.
• Savukārt Konstantīns Ušinskis savu pētījumu rezultātā nonācis pie secinājuma, ka galvenais ir pasniedzamās mācību vielas kvalitāte šī mērķa sasniegšanai. Viņš izveidoja savu mācību programmu jaunāko klašu skolēniem un arī pamatoja tās priekšrocības.
• Pedagoga Vasilija Vehterova pētījumi bija vairāk zinātniski pamatoti. Viņš uzsvaru lika uz to, ka bērnus apmācot ir pēc iespējas vairāk jāizmanto viņu maņu iespējas un cilvēku psiholoģiskās īpatnības. Viņš ieteica pedagoģijā izmantot zinātnes sasniegumus cilvēku pētījumos.
• Pjotrs Kapterevs apgalvoja, ka mācības bez prāta attīstības vingrinājumiem nedos nekādus rezultātus. Cilvēkam līdz ar zināšanām ir jāattīsta arī spējas, ko viņš apzīmēja ar jēdzienu formālā attīstība.
• Georgs Keršenšteiners uzsvaru liek uz skolotāju kā audzinātāju vienā personā. Viņš ar piemēriem norāda cik daudzi audzinātāji vēlākajā savā darbībā ir kļuvuši par teicamiem skolotājiem. Par galveno priekšnoteikumu skolēnu prasmīgai mācību apguvei Keršenšteiners izceļ paša skolotāja prasmi un profesionalitāti. Lai kļūtu par ideālu skolotāju ir jābūt apveltītam ar dažādām praktiskām, profesionālajām un psiholoģiskām spējām.
…
40 jautājumi
- Pedagoģijas eksāmena biļetes
- Pedagoģijas vēsture
- Pedagoģijas vēsture
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pedagoģijas eksāmena biļetes
Конспект для университета31
-
Pedagoģijas vēsture
Конспект для университета5
-
Pedagoģijas vēsture
Конспект для университета5
Оцененный! -
Pedagoģijas vēsture
Конспект для университета4
-
Skolas pedagoģijas aspekti dažādās pedagoģijas un psiholoģijas teorijās
Конспект для университета10