Runājot par pedagoģisko saskarsmi parasti tiek domātas attiecības starp skolotājiem un skolēniem . Šajā jomā ir neiespējami dot gatavas instrukcijas kā rīkoties . Vienīgā iespēja ir parādīt pamatnostātnes , pēc kurām vadīties , meklējot sev un savai klasei piemērotāko veidu . Šajā referātā es mēģināšu parādīt pamatus uz kuriem vajadzētu balstīties skolotāja un skolēna attiecībām . Šajās atiecībās papildus problēmas rada sarežģītā skolēnu attīstība , kuras dēļ ir jāņem vērā arī attiecīgā vecumposma problēmas .
Vispirms es gribētu noformulēt ko es uzskatu par skolotāja uzdevumu. Agrāk par to uzskatīja noteikta informācijas daudzuma ''ievadīšanu'' skolēnā. Taču pēc tam nonāca pie secinājuma , ka daudz svarīgāka ir spēja iemācīties rīkoties ar informāciju . Kā otrs svarīgs pedagogu uzdevums atklājās tas , ka skola kā sociālā vide ir viens no galvenajiem sociālo attiecību modeļu veidotājiem bērnos . Līdz ar to radās vajaddzība pēc demokrātiskas sabiedrības skolā , kas tajā pašā laikā ļautu apgūt noteiktu zināšanu daudzumu . Tālāk es vēlētos uzskaitīt tās vērtības uz kurām būtu jābalstās šādai skolai .
1.Pašdisciplīna . Disciplīnas pamatbalsti ir brīvība un atbildība.Tas ir -skolēnam tiek dota iespēja izvēlēties , taču viņam ir jāuzņemas atbildība par savu izvēli . Protams arī izvēlei ir jānotiek sabiedrības akceptētās robežās . Tomēr šīs robežas nedrīkst būt tik striktas , lai izsēgtu jaunradi . Un pats svarīgākais ir tas , ka skolēnam ir jāizjūt savas rīcības sekas .…
