Pieaugušo pedagoģija

Apmācāmais pats sevi virza mācību procesā. Pieaugušā cilvēka psiholoģija tiek definēta šādi: ”Tas ir cilvēks, kas ir attīstījis priekšstatu par sevi būt atbildīgam pašam par savu dzīvi, būt savas dzīves virzītājam.”
Kad esam nonākuši šādā attīstības pakāpē, mēs attīstām sevī dziļu psiholoģisku vajadzību pēc citu pozitīvas attieksmes pret mums. Mums vajag, lai citi mūs uzskatītu par nopietniem cilvēkiem, kuri ir spējīgi uzņemties atbildību paši par sevi. Jaunas zināšanas palielina katra indivīda sociālo mobilitāti (spēja pielāgoties, eksistēt) un uzlabo dzīves kvalitāti. Izglītotam cilvēkam ir mazāk saskarsmes problēmu ģimenēs, darba kolektīvā, sabiedrībā. Šādiem cilvēkiem ir labākas izredzes darba tirgū. Viņi ir atvērtāki pārmaiņu procesiem sabiedrībā. Spēj izmantot kultūras un mākslas novitātes (jaunumus). Cilvēki, kas nemitīgi papildina savas zināšanas, ir valstiski nozīmīgs resurss.
Katram cilvēkam ir Pieaugušā ego stāvoklis; ja vien smadzenes nav nopietni bojātas, katrs ir spējīgs lietot Pieaugušā spēju apstrādāt, likt lietā datus. Bieži tiek pārrunāts sekojošs jautājums - ar ko atšķiras briedums no bērnišķīguma, bet struktūranalīzē tas nav būtisks. …