Pilsoniskā sabiedrība, politiskās partijas un interešu grupas

Pilsoniska sabiedrība – pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus valsts varas institūtiem, kaut arī ne vienmēr no tiem neatkarīgi. 1 Jēdzieni “pilsonis” un “pilsoniskā sabiedrība” kļuva plaši lietojami pēc Lielās Franču revolūcijas līdz ar ideju par sociālo vienlīdzību. Pilsoniskās sabiedrības veidošanos un attīstību ietekmē pilsoņu ekonomiskā patstāvība, valsts varas ekonomiskā un politiskā monopola likvidācija. Pilsoniskā sabiedrības sfēra ir ļoti plašā – tā ietver sevī gan formālās, gan neformālās organizācijas, gan organizācijas, kas izglīto un informē.
Pilsoniskai sabiedrībai ir jāizprot tie procesi, kas veidojas valstī, lai varētu sekmīgi tajos piedalīties, un savukārt valstij ir jābūt ieinteresētai veidot spēcīgu pilsonisko sabiedrību. Pilsoniskā sabiedrība ir neatņemams elements demokrātijas apstākļos. Tā nevar rasties ar pavēli no augšas, tā top pārejas laikā – gan no tradicionālās uz mūsdienīgu sabiedrību, gan no totalitārā režīma pārejot uz demokrātiju. Pilsoniskās sabiedrības definējumi ir daudz: daži uzsver to, ka pilsoniskās sabiedrības pamatmērķis ir sadarboties ar valdību likuma ietvaros, dažos, savukārt ir uzsverts, ka pilsoniskā sabiedrība kontrolē, limitē valsti. Taču būtībā, valsts un pilsoniskā sabiedrība ir cieši saistītas, jo valsts nosaka pilsoniskās sabiedrības autonomijas robežas un pilsoniskā sabiedrība ierobežo valsti. …