1. Ūdens šahtas teorija - tika būvēti speciāli kanāli līdz pat izvēlētajai piramīdas būvēšanas vietai, lai akmeņus pa tiem nogādātu uz šo vietu. Tiek pieņemts, ka plostus izgatavoja no ciedra koka vai piepūstām dzīvnieku ādām, kas ietītas papirosā, lai smagos objektus – akmeņus- vieglāk varētu izvilkt krastā. Ap piramīdas teritoriju bija liels grāvis, kurā saplūda visi kanāli, respektīvi, akmens bluķi nebija manuāli jāpārvieto, jo tie pa ūdeni atpeldēja līdz piramīdu būvniecības vietai. Pēc tam, iespējams, pielietoja 4 ūdensvadus, pa kuriem akmens bluķus pārvietoja uz augšu, būvniecības gaitā palielinoties piramīdas augstumam, ūdensvadus pagarināja, lai akmeņus varētu pacelt augstāk. Piramīdas augšā atradās ūdensbaseins, pa kuru akmeņus pārvietoja līdz vajadzīgajai pozīcijai. Jāatzīmē gan, ka šī teorija nav balstīta dokumentālos pierādījumos, taču pētnieki ir konstatējuši ūdens paliekas/pēdas piramīdu struktūrās un nepilnības visu piramīdas pušu vidējā daļā.…