1. Reklāmas pretinieku galvenie argumenti un to atspēkojums, reklāmas efektivitātes vērtēšanas kritēriji
Mūsdienās cilvēkiem ar dažāda veida reklāmu nākas saskarties ikdienas. Reklāmu redzam braucot transportā vai ejot pa ielu, tā tiek drukāta avīzēs un žurnālos, pārraidīta radio un televīzijā, tā redzama uz preču iepakojuma, apģērba un reklāmu stendiem. Reklamē ne tikai preces un pakalpojumus, bet arī idejas, vērtības un dzīves stilu. Reklamē, informē un dažkārt pat piespiež. Būtībā mūsdienu cilvēks dzīvo reklāmas iespaidā un kaut reizi mūžā ir iegādājies preci reklāmas pamudināts. Turklāt, jāatzīst, ka izmantojot labu reklāmu ir iespējams pārdot pat dārgu, nepraktisku un nekvalitatīvu mantu, bet labu preci bez reklāmas pārdot ir gandrīz neiespējami.
Taču, mūsdienu informācijas lavīnas apstākļos cilvēku kaitina uzmākšanās ar viņam nevajadzīgu informāciju. Drukātā medijā neinteresējošo reklāmas lapu var pāršķirt - tā ir cilvēka paša personīgā izvēle, turpretī radio un televīzijā jāgaida, kamēr beigsies reklāmas bloks, bet tā jau ir piespiedu izvēle. Tāpēc pastāv uzskats, ka reklāma kopumā nodara ļaunumu, jo cilvēkiem veidojas negatīva attieksme pret reklāmu.
Reklāmas pretinieku vidū izskan viedoklis, ka reklāmas kļuvušas uzbāzīgas un psiholoģiski nenoturīgākus cilvēkus bieži vien pavedina iegādāties viņiem pilnīgi nevajadzīgas lietas. Tāpat pastāv viedoklis, ka jo vairāk kāda ziņa tiek atkārtota, jo vairāk cilvēki ir gatavi to pieņemt kā patiesību. Līdzīgi ir ar priekšstatu par reklāmas visspēcību, spēju neierobežoti manipulēt ar sabiedrības veselo saprātu un “zombēt” plašas ļaužu masas.
Reklāmas kritiķi uzskata, ka reklāmas ietekme var būt negatīva – materiālo vērtību pārsvara veidošanās – vai pozitīva – ekonomiskās labklājības uzplaukums. Savukārt citiem, lielākoties – vienkāršiem patērētājiem, reklāma vienkāršo sarežģīto tirgu, piedāvājot viedokļu dažādību, lai īstenotu patērētāja tiesības. Reklāmas ietekme mūsdienās ir nenoliedzama, jo tā apzināti vai neapzināti kontrolē cilvēku izvēli.
…
