TRAĢĒDIJA KARMENA”
1981.g. Ziemeļu brāzmas t. Bruks iestudē izrādi „Traģēdija Karmena”. Tiek izmantota rež. Ž. Bizē operas mūzika, ko uzveduma vajadzībām apstrādā komponists M. Konstāns; Ž. K. Karjērs kopā ar Bruku uzraksta jaunu libretu , kura pamatā operas pirmavots — Prospēra Merimē novele. Tā rodas kameropera. Bizē uztverē traģēdija nav tas, kas notiek ar Karmenu, bet gan viņa pati ir traģēdija.
„MAHĀBHĀRATA”
1895.g. Aviņonas festivālā pirmizrādi piedzīvo Bruka veidotā „Mahābhārata”, ko atzīst par 1 no 20.gs.t teātra virsotnēm. Izrāde vainago un vispārina Bruka 1970.g. Starptautiskajā Teātra pētniecības centrā aizsāktos interkulturālos eksperimentus rituālā teātra virzienā. Bruks senajā indiešu eposā atklāj universālas, visai cilvēcei tās attīstības gaitā aktuālas mītiskas struktūras. Visus galvenos „Mahābhāratas” notikumus vienotā kopozīcijā vēl nebija iestudējis neviens pasaulē. Izrādei 3 daļas: „Kauliņu spēle”, „Trimda mežā”, „Karš”. M. Kroidena raksta, ka šis eposs dienvidāziešiem ir tas pats, kas rietumniekiem Bībele komplektā ar „Iliādu” un „Odiseju”.
Izrāde Aviņonā notika brīvā dabā pamestajās Ž. Kelleta kaļķakmens lauztuvēs. Izrēde ilga 9 stundas. Sižets vēsta par 2 brālēnu dzimtām (abas cēlušās no dieviem) — 100 brāļiem Kauravām („tumsas dēli”) un 100 brāļiem Pāndavām („gaismas dēli”).
PĒC TAM
„Mahābhārata”, kam 1989.g. režisors rada 6 stundu garu kinoversiju, ir augstākais punkts Bruka daiļradē.
90.gados Bruks rada 2 mentālām slimībām veltītas izrādes, kas savā starpā veido netiešu diloģiju: uzvedumu „Cilvēks, kurš” (1993) inspirē neirologa O. Zaksa grām. „Cilvēks, kurš sajauca savu sievu ar cepuri”. Iestudējums „Es esmu fenomens”(1998) balstīts neirologa A. Lurijas zinātniskajos tekstos.
90.gados Bruks iestudē „Vētru” ar afrikāņu izcelsmes aktieriem Ariēla un Prospēro lomā.
2000.g. Hamleta loma tiek uzticēta melnādainajam (1. reizi Eiropas vēsturē). To atveido afrikāņu izcelsmes angļu aktieris Adrians Lesters, kurš, režisorprāt, pārstāv primitīvo, pret citām realitātēm jutīgo kultūru.
Bruks arī 21.gs. tiek atzīts par vienu no pasaules teātra kultūras ietekmīgākajiem līderiem.
…