Stundu plānošanai ir daudz svarīgu mērķu un funkciju. Pirmkārt, kas arī ir pats galvenais aspekts, plānošana dod iespēju domāt skaidrāk un konkrētāk par mācīšanās veidu, kādu skolotājs vēlas stundas laikā, kā arī dod iespēju attiecināt izglītojošos mērķus uz to, ko skolotājs zina par skolēniem un par mācību vispārējās programmas stundas vietu.
Otrkārt, plānošana dod iespēju domāt par stundas struktūru un saturu. Tā ietver pašu galveno – spēju domāt par to, cik daudz laika piešķirt katrai aktivitātei. Patiesi, viena no galvenajām prasmēm mācīšanā ir laika patēriņa sadale katrai aktivitātei stundas laikā un vislabākā progresa veida izvēle, kādu var gūt caur aktivitātēm.
Treškārt, plānošana diezgan ievērojami samazina laiku liekai aktivitāšu plānošanai notiekošajā stundas laikā. Ja stundā viss notiek tā, kā ir iecerēts, tad nebūs daudz jādomā par to, kā saglabāt stundas efektivitāti. Tādā situācijā, kad stunda ir visaptveroši labi saplānota, skolotājs drīzāk var fokusēt savu uzmanību stundas laikā notiekošo darbību regulēšanai nekā izdarīt pārsteidzīgi kritiskus spriedumus. Tik tiešām, daudzi lēmumi par stundu var būt ietverti tikai kā virzīšanās uz priekšu. Piemēram, ja stundas laikā ir nepieciešama karte un ja skolotājs nebūs pieļāvis tādu domu, ka vismaz vienai kartei ir jābūt pieejamai, tad viņš to nekādi nevarēs labot. Labāk ir nodrošināties ar vajadzīgajiem materiāliem nekā lieki uztraukties par to trūkumu. Skolotājam var šķist viegli vadīt vai mainīt stundas gaitu, tomēr mācot var saskarties ar zināmām grūtībām, līdz skolotājs ir sevi pilnveidojis ar labu izjūtas pieredzi par to, kas nostrādās un ar kādām sekām nāksies saskarties.…
