Problēmas identifikācija.
Plūdi ir dabiska upes gada cikla sastāvdaļa. Cilvēka aktivitāšu dēļ upju plūdi pašiem cilvēkiem kļūst par nozīmīgu problēmu. Mežu izciršana, purvu nosusināšana, upju gultnes iztaisnošana un gultnes iekļaušana dambjos novedusi pie daudz intensīvākiem plūdiem. Raksturīgi arī, ka cilvēki apbūvē upes palieni un pēc tam cenšas novērst dabisko šo palieņu applūšanu.
Ir vairāki izplatītākie plūdu rašanās iemesli:
- vētras laikā un ilgstoša, stipra lietus rezultātā;
- ūdenskrātuvju aizsargdambja pārrāvumi;
- strauja temperatūras celšanās pavasarī, kas izraisa intensīvu sniega kušanu un palus
- ledus sastrēgumi upēs.
Plūdu radītie postījumi ir atkarīgi no appludinātās teritorijas reljefa. Pavasarī visvairāk tiek apdraudētas Daugava (Jēkabpils raj.), Gauja (Carnikavas raj.) Kā arī mākslīgi veidotās ūdenskrātuves (Pļaviņu HES, Rīgas HES), veidojas blīvi ledus sastrēgumi pat līdz upes gultnei.
Vētras laikā no jūras upju lejtecēs tiek sadzīts liels ūdens daudzums, kas izraisa plūdu veidošanos.
Vietas, situācijas apraksts.
Pavasara plūdu rezultātā ir applūdusi Jēkabpils pilsēta un tās apkaime. Plūdu cēlonis ir Aizkraukles HES ūdenskrātuve, kas radījis īpašas izmaiņas Daugavas ūdens režīmā posmā no Aizkraukles līdz Jēkabpilij. Papildus veido labvēlīgus apstākļus vižņu sablīvējumu izveidei, kas izsauc krasu ūdens līmeņa celšanos. Dotajā situācijā vižņi, kas nākuši no upes augšteces un ceļā nav sastapuši nekādus šķēršļus ir sablīvējušies pie aizsalušās Pļaviņu ūdenskrātuves. Ūdens līmenis pārsniedz vidējo līmeni par 9 m. Ir applūdusi ¼ pilsētas un 450 mājas un apkārtējie lauki un sējumi. Ir ārkārtas situācija.
…
