Polijas un Lietuvas sadalīšana

1648.gadā Polijas un Lietuvas valsts dienvidaustrumu rajonos (Ukrainā) sākās sacelšanās, kas paātrināja šo rajonu pievienošanu Krievijai 1654.gadā. nākamajos gados Krievijai pievienoja visu Dņepras kreisā krasta Ukrainu. Tā bija pirmā Polijas dalīšana. Arī rietumos 17.gs. vidū Polijai izveidojās spēcīgs nelabvēlis – Prūsija. Orientācija uz Hābsburgu monarhiju sarežģīja Polijas attiecības ar Turciju, risinājās ilgstoši kari.
18.gs. vidū kādreiz spēcīgā Žečpospolita bija kļuvusi par vāju valsti. Centrālo varu bija mazinājusi pārāk lielā muižnieku brīvība. Polijas seimā bija izveidojušies vairāki spēcīgi muižnieku grupējumi, kuri sīvi cīnījās savā starpā. 1 18.gs.otrajā pusē, lai novērstu iekšpolitiskās nekārtības un ārzemju iejaukšanos Polijas lietās, daļa šļahtas bija ieinteresēta ieviest valstī pārmaiņas. Par karali ievēlēja Krievijai pakļāvīgo Staņislavu Augustu Poņatovski. Izveidoja vienotu „ģenerālo muitu”. Atsāka pārtraukto vienoto monētu kalšanu. Lai gūtu līdzekļus armijas uzturēšanai, revidēja karaļa muižu izmantošanu un piederību. Reformas nepatika magnātiem un kaimiņvalstīm. Ar ieganstu aizsargāt nekatoļu ticību Krievija iebruka Polijā. Krievijas uzbrukumam pretojās apvienotie šļahtas konfederātu spēki.…