Politikas vēsture

Pašsaglabāšanās nolūkā pa pāriem jāapvienojas valdošajai būtnei un padotajam. Aristotelis izdala 2 sab-bas formas:1)ģimene-sab-ba, kas radusies dabīgā ceļā, lai apmierinātu ikdienas vajadzības;2)ciemats-sab-ba, kas sastāv no vairākām ģimenēm, kuras mērķis ir apmierināt ne tikai īslaicīgās vajadzības.Sab-ba, kas sastāv no vairākiem ciematiem, ir valsts, kas radusies no dzīves vajadzībām, bet, kas eksistē dzīves labumu sasniegšanai. Tātad, valsts ir pirmatnējās sab-bas dabiskas rašanās produkts. Valsts pieder tam, kas pastāv dabā. Cilvēks pēc dabas ir politisks dzīvnieks.Tas, kurš nedzīvo valstī ir vai nu neattīstīta būtne dabas ziņā, vai arī pārcilvēks. Tikai cilvēkam no visām dzīvām būtnēm ir dotas runas spējas. Cilvēks var izteikt to, kas noderīgs vai kaitīgs, kā arī, kas ir taisnīgs un kas nē. Ar to būtībā tiek likts pamats ģimenei un valstij. Taisnības jēdziens ir saistīts ar priekšstatu par valsti, tā kā tiesības, kas kalpo par taisnības kritēriju, ir politiskās sab-bas regulējošas normas. Valsts elementi ir pakļaušanās un kundzība. Kunga vara pār vergu ir sava veida zinātne, šī vara ir ģimenes organizācija.Pēc likuma viens ir vergs, otrs—brīvais. Tas tā jau ir no dzimšanas. Ar politiku nodarbojas brīvie, jo viņi tam ir radīti, piemēroti gan fiziski, gan garīgi.Politika ir brīvo cilvēku sadarbība,kur nav brīvo sadarbības, tur nav politikas. …